Kāda laba ziņa dauzdzīvokļu māju iemītniekiem – siltumenerģijas tarifi lielā daļā Latvijas pilsētu un apdzīvoto vietu vismaz oktobrī būs zemākai nekā pērn. Tomēr ir vietas Latvijā, kur iedzīvotājiem par siltumu būs jāmaksā vairāk. Kāpēc situācija ir tik dažāda?
Gaisa temperatūra aiz loga pēdējās dienās tā vien vedina domāt, ka klāt ir arī apkures sezona. Ja vēl pirms pāris gadiem – galvenokārt dabas gāzes augsto izmaksu dēļ – tarifi daudzviet pārsniedza pat 200 eiro par megatavstundu, tad šogad oktobrī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) apstiprinātie tarifi svārstās robežās starp 55 līdz 100 eiro par megavatstundu.
SPRK izpilddirektors Jānis Miķelsons: “Izmaiņas nosaka gan kurināmā cenu tendences, kuras uzrāda nedaudz zemākas cenas, nekā gadu iepriekš. Arī vairāki komersanti ir aprēkinājuši neparedzētos ieņēmumus, kas nozīmē, ka iepriekšējā apkures sezonā ir nostrādājuši faktiski ar mazākām izmaksām, nekā bija iekļauts tarifos, kā rezultātā šobrīd tarifs tiek samazināts, lai nodrošinātu, ka lietotāju veiktais maksājums pilnībā atbilst faktiskajām komersanta izmaksām.”
Oktobrī lielākoties spēkā stājušies zemāki siltumenerģijas tarifi. Mazāk par siltumu būs jāmaksā, piemēram, Daugavpilī, Liepājā, Valmierā, Cēsīs, Ventspilī, Talsos un citviet. Kopumā tarifs samazināts 34 komersantiem. Tikmēr regulators apstiprinājis izmaksu pieaugumu septiņiem komersantiemu. Dārgāks siltums oktobrī būs, piemēram, Jēkabpilī, Ogrē, Valdemārpilī un vēl vairākās apdzīvotās vietās. Komisijas izpilddirektors skaidro, ka izmaksu pieaugumu ietekmē dažādi faktori. Viens no tiem var būt arī veiktās investīcijas un pašlaik veicamie procentu maksājumi par jaunas šķeldas katlu mājas būvniecību. Miķelsons: “Salīdzinoši stabilāka situācija ir tad, ja pilsētā ir vairāki siltuma avoti, šādu būtiskāku investīciju veikšanu var izlīdzināt pakāpeniski vairāku gadu laikā. Savukārt, ja ir viens vai daži lieli siltuma avoti, tad attiecīgi veikta investīcija var radīt papildus lēcienu izmaksās uz konkrētu brīdi, tad atkal pakāpeniski šīs izmaksas sarūk.”
Tikmēr dažās apdzīvotās vietās siltumenerģijas ražošanas uzņēmumiem ir izdevies samazināt izmaksas, pateicoties elektroenerģijas cenu kritumam. Tāpat arī tarifs atkarīgs no kurināmā veida, kā arī brīža, kad komersants ir slēdzis līgumu par kurināmā piegādi. SPRK izpilddirektors Jānis Miķelsons: “Ja komersants izmanto šķelu, būtisks ir jautājums, vai komersantam ir iespējas šķeldu arī uzglabāt. Tādos gadījumos mēdz būt, ka ir noslēgts līgums par fiksētu cenu, šķelda tiek sagādāta ilgākam periodam, arī tad tarifs nemainās vairākus mēnešus vai arī visu apkures sezonu. Savukārt, ja piegādes un arī piegādātāji mainās biežāk, tad arī komersants biežāk izvēlas mainīgas cenas piegādes. Līdzīgi ir arī dabas gāzei, mēs redzam, ka komersantu prakse ir dažāda.”
Regulatorā mierina, ka šajā apkures sezonā krasas tarifu izmaiņas visdrīzāk nebūs gaidāmas, jo pats kurināmais ir kļuvis krietni lētāks, arī tā piegādes notiek bez raizēm. Komisijas vērtēšanā pašlaik ir vēl 17 siltumapagādes tarifu projekti. 13 komersantu pašu noteiktie siltumapagādes tarifu projekti. Arī tie sola gan siltumenerģijas izmaksu samazināšanos, gan arī pieaugumu dažādas Latvijas vietās.