Šodien Olainē atklāta PET pudeļu pārstrādes rūpnīca “Iterum”, kas ar nosaukumu “PET Baltija” vairāk nekā divdesmit gadus darbojās Jelgavā. Līdz ar jaunās rūpnīcas izveidi par aptuveni 30% pieaugusi pudeļu pārstrādes jauda. PET pudeles ir viens no retajiem un arī redzamākajiem atkritumiem, kas tiek pārstrādāti Latvijā.
PET pudeļu pārstrāde Latvijā notiek jau kopš 2003. gada. Šovasar pudeļu pārstrādes uzņēmums ne vien mainījis nosaukumu, bet arī uzbūvējis jaunu rūpnīcu Olainē. No vienas pudeles varot iegūt aptuveni 300 pārslu, bet jaunajā rūpnīcā tās būšot 80 000 tonnas. Kā skaidro Rūpnīcas “Iterum” direktors, pārstrādes būtība neesot mainījusies. Vienā cehā pudeles tiek mazgātas, šķirotas, pēc smalcināšanas pārtop par pārslām. PET pārstrādes rūpnīcas “Iterum” direktors Andris Ābele: “85% no produkcijas padodam tālāk uz granulu ražošanu. Atlikušos 15% tirgojam gala klientam kā vēl vienu produktu.”
Nākamajā cehā, izejot apstrādes procesu mūsdienīgās iekārtās, no pārslām tiek saražotas pārtikas klases granulās. Ābele: “Tālāk tās mūsu klienti atkārtoti izmanto plastmasas pārstrādes rūpniecībā. Respektīvi, no mūsu granulām viņi ražo jaunas pudeles, jaunus dažādus tekstilizstrādājumus, attiecīgi tiek nodrošināts aprites ekonomikas pilns cikls.”
“Eco Baltia” grupas PET pudeļu pārstrādes uzņēmumā “Iterum” nonākot visas taromātos nodotās plastmasas pudeles. SIA “Depozīta iepakojuma operators” valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis: “Katrs Latvijas iedzīvotājs jau vairāk par 500 iepakojumiem ir nodevis sistēmā. Ja mēs skatāmies, cik dienā nodod, tad šobrīd dienā nodod vairāk nekā miljonu, vidēji 1 300 000. PET veido nedaudz mazāk par pusi no kopējā apjoma. Tā kā tā ir lielākā frakcija pēc skaita no visa depozīta iepakojuma.”
Pirms vairāk nekā divarpus gadiem ieviestā depozītsistēma būtiski esot samazinājusi dabā izmesto pudeļu skaitu, tomēr, lai nodrošinātu nepārtrauktu darba režīmu pārstrādes rūpnīcai, ar to ir krietni par maz. A/S “Iterum” valdes priekšsēdētāja Jūlija Zandersone: “Kopumā no visa apjoma, ko mēs šajā rūpnīcā varam pārstrādāt, Latvijas materiāls sastāda absolūti mazāko daļu. Mēs vedam pudeles arī no citiem reģioniem, citām – pārsvarā Eiropas – valstīm. No valstīm, kas ir mums apkārt, gan no tālākām Eiropas valstīm. Es domāju, ka tas ir tāds lielisks piemērs, ka arī Latvijā varam izveidot tādu ražošanu, ka mēs savācam materiālu no visas Eiropas. Mēs importējam, radām pievienoto vērtību, pēc tam eksportējam atpakaļ.”
“Iterum” ir viens no lielākajiem polimēru pārstrādes uzņēmumiem Ziemeļeiropā. Diemžēl PET pudeles ir viens no retajiem šķirotajiem atkritumiem, kas tiek pārstrādāti Latvijā. Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Irbe: “Kopumā ņemot, plastmases pārstrāde jeb šādu politielēna produktu pārstrāde šobrīd ir viena no tādām redzamākajām. Mēs ceram, ka attīstīsies vēl cita veida atkritumu sķirošana, attiecīgi, ja radīsies materiāls tādos daudzumos, ka to ir ekonomiski pamatoti pārstrādāt, tad radīsies rūpnīcas.”
Pašreiz lielākā cerība esot uz stikla un papīra pārstrādes rūpnīcas izveidēm, bez kurām – tāpat kā bez iedzīvotāju aktīvas iesaistes – atkritumu sķirošanā nosprausto mērķi – pārstrādāt 90% no saražotajiem atkritumiem – būšot grūti. Turklāt – katra pārstrādes rūpnīca rada jaunas darba vietas un finansiālu pienesumu ekonomikai.
