Latvijai nozīmīgākie svētki ir gada pašā tumšākajā mēnesī. Tāpēc, godinot tos, kuri cīnījušies, lai mēs šodien varētu dzīvot savā Latvijā, iededzam svecītes un ejam lāpu gājienos. Viena no dziedošajām māsām Legzdiņām – Gundega Strazda no Dobeles novada Jaunbērzes pagasta – uzsver, ka par to, lai līdzās senioriem patriotiskās nedēļas pasākumos būtu arī bērni un jaunieši jārūpējas ģimenē: “Mūsu ģimenē tas ir bijis laiku laikos, kad tētis uzvilka pirmais uzvilka sarkanbaltsarkano karogu. Līdz ar to mēs arī saviem bērniem to stāstījām un mācījām. Un šorīt no rīta [red. 11. novembrī] mazdēls man teica: “Ome, man taču nav lentītes, ko piespraust.” Nu tad ome skrēja, meklēja un taisīja lentīti.”
Jaunbērzes pagastā patriotisma sēkla ir iesēta jau sen. Jaunā Jaunbērzes tautas nama vadītāja Ieva Lukša stāsta, ka arī viņas ģimenē ir Lāčplēša dienas tradīcijas: “Mēs ejam gājienā visa ģimene, ko es audzinu arī savām meitām. Mums parasti ir arī svētku vakariņas. Diemžēl nu jau viņsaulē, bet man bija 102 gadīga vecvecmāmiņa, mēs bieži gājām pie viņas. Vevecmāmiņai, kura bija pārdzīvojusi divus karus, bija fantastiski stāsti.” Šogad Ieva organizēja tradicionālo Lāčplēša dienas pasākumu, kurā apmēram kilometru garā gājienā no Mežinieku skolas līdz tautas namam devās pamatskolas audzēkņi un skolotāji. Gājiena priekšgalā ar Latvijas karogu soļoja Zemessardzes 51. kājnieku bataljona pārstāvji un Zemessardzes kvadracikls, kam sekoja skolēni. Jaunbērzes tautas nama vadītāja Ieva Lukša stāsta, ka pamatdoma, organizējot šo pasākumu, bijusi bērnu izglītošana: “Lai bērni patriotismu smeltos ne tikai no stāstiem un grāmatām, bet arī dzīvē pieredzētu gājienu un dzirdētu zemessargu teikto.” Pie tautas nama gājienu sagaidīja arī vairāki pagasta iedzīvotāji. Visi kopīgi izveidoja sveču aleju, lai godinātu karavīrus, kuri par mūsu mazo Latviju atdevuši savas dzīvības. Klātesošos uzrunāja gan Zemessardzes pārstāvis, gan Dobeles novada domes priekšsēdētāja vietnieks, stāstot, kādi notikumi risinājušies pirms 105 gadiem šajā laikā. Meženieku pamatskolas devītklasnieks Gastons Miķelsons ir gandarīts par pasākumu, jo esot bijis interesanti. Puisis tāsta, ka līdz šim zinājis, ka 11. novembris ir Lāčplēša diena, kurā godinām kritušos karavīrus, bet šodien uzzinājis daudz jauna par varonīgo latviešu karavīru cīņām ar Bermonta karaspēku 1919. gadā. Mežinieku pamatskolas matemātikas skolotāja Vēsma Merkliņa piebilst, ka skolā patriotiskajā nedēļa ik gadu šie notikumi tiekot pārrunāti, laiks, kad skolēni nereti teica, ka 11. novembris ir Lāčplēša dzimšanas diena, esot pagājis: “Es domāju, ka tā viņi vairs nedomā. Mums visiem ir Latvijas svētkus simbolizējušās lentītes, mums skolā būs svinīgā līnija, kur apbalvos par dažādiem sasniegumiem. Audzināšanas stundā arī skaidrojam, kas ir Lāčplēša diena.” Skolotāja gan piebilst, ka par to, kas bija Bermonta karaspēks un kādas bijušas cīņas audzināšanas stundā, nerunājot. Šī jautājuma skaidrošana esot atstāta vēstures stundām. Dobeles novada domes priekšsēdētāja vietnieks Guntis Safranovičs (LZS), kuram ir gana liela pedagoģiskā pieredze, norāda, lai bērnos rastos patriotisma gars, par to viņiem saprotamā valodā jārunā jau no agras bērnības. “Protams, bērni vienmēr uzdod jautājumus, vecākiem jāprot uz šiem jautājumiem atbildēt. Ļoti būtiski, lai patriotisms būtu arī ģimenē. To nevar ieaudzināt tikai skola vai bērnudārzs. To nevar ieaudzināt tikai apkārtējā sabiedrība, tas ir jājūt sirdī pašā ģimenē.”
Jau tradicionāli Lāčplēša dienā tiek veidots “Gaismas ceļš” Dobelē pie Atbrīvošanas pieminekļa, notiek Gaismas gājiens Auces pilsētā. Mazākos pagastos šādu pasākumu īstenošana esot atkarīga no pašu iedzīvotāju un pagasta kultūras darbinieku ieinteresētības un vēlmes darboties.