Pirmajā martā tām majsaimniecībām, kuras elektroenerģijas ražošanai uzstādījušas saules paneļus un kuras to nodod kopējā tīklā, saražoto elektroenerģiju sāks uzskaitīt no jauna – tā to paredz likums. Lielākoties saulainajos mēnešos saražoto un kopējā tīklā nodoto elektrību mājsaimniecības ir iztērējušas, pārpalikumi ir vien tiem, kuri līdz šim ir uzstādījuši jaudīgākas saules energijas ražošanas iekārtas, nekā paši spēj patērēt – ar domu, ka nākotnē plāno iegādāties elektromobIļus vai māju aprīkot ar siltumsūkni. Šobrīd valdībā diskutē par jaunu regulējumu, kas ļautu uzkrāto elektroenerģiju vienu reizi pārcelt uz nākamo periodu.

Pērn augusta beigās uz jaunuzceltās ģimenes mājas jumta Cēsīs saules paneļus nolēma uzstādīt mūziķis Reinis Reķis. Viņš ReTV stāsta, uz to mudināja ziņas par aizvien augošajām energoresursu izmaksām, tāpat arī kaimiņu labā pieredze. “Septembrī, oktorbī, novembrī, decembrī ražoja. Decembrī gan tikai 1 kW saražojās, jo sniegs bija virsū, bet septembrī saražoja 475 kW. Mājai iztērēju 175 kW.”

Mūziķis rēķina, ka saules paneļi jau dažos rudens mēnešos saražojuši tik daudz, lai elektrība, kas nodota “Sadales tīkla” neto uzskates sistēmā, pietiktu līdz pat Ziemassvētkiem. “Lielākais patēriņš ir decembrī, kad mājās ir sadegtas visas lampiņas, ap māju deg lampiņas. Decembrī vēl mēs dzīvojām uz to saražoto.”

Jau 1. martā ar saules paneļiem aprīkotām majsaimniecībām saražotās un tīklā nodotās elektroenerģijas uzskaite sāksies no jauna. Uzņēmuma “Sadales tīkls” pārstāvis Jānis Kirkovalds ReTV norāda, ka no aptuveni 12 tūkstošiem neto uzskaites sistēmas dalībnieku vien aptuveni 10% būs palicis atlikums, taču arī viņiem vismaz šogad vasarā saražotās un iekrātās kilovatstundas nezudīs. “Vēlme ir pārcelt uz nākamo neto uzskaites periodu, arī šo neto uzskaites kārtību atrunāt, izdarīt līdz galam visu. Šobrīd, ņemot vērā pārēju no Ekonomikas ministrijas uz jauno Klimata un enerģētikas ministriju, ir jāsakārto un jāizveido regulējums, kā darboties ar šo neto uzskaiti.”

“Sadales tīklos” vertē, ka kopumā šis neto uzskaites gads saules paneļu īpašniekiem ir bijis ļoti ražīgs. Saule spīdējusi teju par 20% vairāk. Kirkovalds: “Tās kilovatstundas, ko klients nav pašpatērējis, bet atdevis tīklā, sastādīja aptuveni 25 gigavatstundas jeb 25 tūkstošus megavatstundu. Ja salīdzina ar 2021. gadu, tas ir sešas reizes vairāk.”

Interese par mājokļu aprīkošanu ar saules paneļiem aizvien ir ļoti liela, vērtē Vides investīciju fonda Finanšu vadītājs Gints Kārkliņš. Emisijas kvotu izsolīšanas instumenta programmā no pieejamiem 30 miljoniem izmantoti jau gandrīz 20 miljoni eiro. “Tuvākajā laikā būs grozījumi Ministru kabineta noteikumos un tiks piešķirts vēl vairāk, papildus finansējums, kā arī tiks atvieglota pieteikšanās kārtība, lai mudinātu cilvēkus izmantot atbalsta programmas.”

Atbalstu saules paneļu uzstādīšanai saņēmušas jau aptuveni 5000 mājsaimniecību, visaktīvākie bijuši iedzīvotāji Mārupes novadā. Vides investīciju fonda pārstāvis Gints Kārkliņš stāsta, ka saules paneļu uzstādīšanu ietekmē laika apstākļi, tāpēc ziemas mēnešos darbi tik aktīvi nenotiek. “Varbūt kāds komersants liek uz sniegotiem jumtiem saules paneļus, taču stingri piekodinām iedzīvotāju pašiem to nedarīt, jo jumti ir ļoti slideni.”

Programmā paredzēts atbalsts arī vēja elektrostaciju uzstādīšanai, taču līdz šim neviena mājsaimniecība šādam atbalsta veidam nav pieteikusies, lai gan pieejamais atbalsts šādiem projektiem ir pat lielāks nekā par uzstādītiem saules paneļiem. Savukārt gandrīz 500 mājsaimniecības guvušas atbalstu mājokļa aprīkošanai ar siltumsūkni.