Papīra patēriņš un līdz ar to arī makulatūras apjoms uz vienu iedzīvotāju Latvijā gadā veido 78 kg jeb kopumā no mums visiem tas būtu aptuveni 170 000 tonnu papīra. Tas nozīmē, ka katrs Latvijas iedzīvotājs gada laikā patērē tik daudz papīra, cik iegūst no viena koka. Tādēļ ļoti būtiska ir makulatūras pārstrāde, piemēram, Cēsu uzņēmumā “Balticfloc” ik gadu tiek atgūts tāds celulozes šķiedras apjoms, kas ļauj pasargāt veselu mežu no nociršanas.
“Mēs atrodamies “Balticfloc” ražošanas telpās, pārstrādājam makulatūru septiņos dažādos produktos, gan absorbcijas materiāls, gan siltumizolācijas, gan mulča, gan papīra granulas, kas ir pakaišiem,” ar savu uzņēmumu iepazīstina SIA “Balticfloc” valdes priekšsēdētājs Edžus Cābulis. Uzņēmums makulatūras pārstrādē darbojas desmit gadus, un šajā laikā meklēti arī ceļi, kā attīstīt alternatīvu makulatūras pārstrādi. “Bieži vien piegādātāji piegādā vai piedāvā mitru makulatūru, makulatūru ar piemaisījumiem, tad mums gada beigās noliktavā krājas pārpalikumi. Atkal rodas jautājums, kur mēs šo makulatūru varam likt, – vai pāršķirot un pārdot tālāk, vai kaut kā tā, šī problēma bija visu laiku. tad, ja ir problēma, tad meklējām risinājumu.”
Te jāteic, ka vidēji 30% no visiem makulatūras atkritumiem nonāk poligonos. 22% no tur nonākušās makulatūras vai papīra izstrādājumiem nevar otrreiz pārstrādāt tāpēc, ka tie neatbilst otrreizējās pārstrādes kritērijiem. Meklējot risinājumu, tad arī tika uzrakstīts projekts siltumizolācijas materiālu ražošanai no makulatūras un kaņepju šķiedras. “Risinājums ir mūsu jaunās siltumizolācijas plāksnes, šajās plāksnēs mēs varam dozēt ar prātu visādus sliktas kvalitātes bukletus, mīkstos papīrus, nelielus kartona piemaisījumus, varbūt pat ar kādiem organiskiem piemaisījumiem. Jau projekta sākumā mēs definējām, ka mēs izmantosim arī kaņepes, lai šīs siltumizolācijas īpašības paaugstinātu.”
Šī materiāla izstrādā viens no galvenajiem kritērijiem bija kvalitāte un uzlabota siltumizolācija. “Ja runa ir par mājsaimniecībām un ēku siltināšanu, tad mēs arī kā projekta mērķi noteicām, ka šis būs ne sliktāks, kā tirgū pieejamie materiāli, kas ir akmens vate, stikla vate. Mums tas arī ir ar visiem testiem pierādīts, ka ir izdevies saražot tādu materiālu. Pieprasījums ir, jo šis asociējas vairāk vai mazāk kā dabīgs materiāls.”
Šī uzņēmuma iecere par siltumizolācijas materiālu ražošanu, izmantojot makulatūru, kuru ir problemātiski pārstrādāt, un kaņepju šķiedru, guva Eiropas Savienības atbalstu. “Doma tieši par siltumizolācijas loksnēm man bija 2015. gadā, bet sapratu, ka šādas rūpnīcas izveide maksā miljonus, tad tā doma tika nolikta plauktiņā, bet, īstajā brīdī saskaroties ar Eiropas projektiem, kāpēc gan nepamēģināt. Uzrakstījām un sanāca, Eiropas atbalsts bija 60 procenti, protams, piesaistot nacionālo finansējumu, mēs dabūjām vēl papildus līdzekļus.”
Projekta kopējās izmaksas ir 2,9 miljoni eiro, un tas, protams, pašu spēkiem vien nebūtu īstenojams. “Jebkuram ražotājam, kad tiek apzinātas izmaksas, paplašināšanās, vai jaunu produktu ražošana, skaidrs, ka vai nu deguns nokaras, vai tiek meklēti līdzekļi. Mūsu gadījumā tik lielus līdzekļus piesaistīt nevar, vispār šī otrreizējā materiālu pārstrāde banku sektorā, manuprāt, ir ļoti nezināma, protams, ka Eiropas atbalsts bija ļoti nozīmīgs, bet tā šis nebūtu tapis.”
Un šī projekta galvenais ieguvums jau ir tas, ka tiek mazināti atkritumu kalni un tiek saudzēti dabas resursi. “Šajā materiālā var izmantot arvien sliktākas kvalitātes papīru, tad šis papīrs tiek novirzīts nevis uz kaut kādām dedzināšanas iekārtām vai aprakts kalnā, bet mēs to varam ņemt pie sevis un pārstrādāt.”
Aprēķināts, ka pārstrādājot tonnu makulatūras, tiek saglabāti 12 līdz 14 pieauguši koki.
Foto: Freepik; ilustratīvs
