Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienība “Metropole”, kā arī Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) bažījās, ka rudenī vietvaru pēdējos gados jau tā noplicinātos budžetus varētu sagaidīt jauni, nepatīkami pārsteigumi. Finanšu ministrijas vadītajā darba grupā, kas izskata iespējamos scenārijus nodokļu izmaiņām, ne apvienība “Metropole”, ne LPS nav iekļauta, bet publiski izskanējusī informācija par iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanu un pievienotās vērtības nodokļa palielināšanu būtiski ietekmētu pilsētu un novadu budžetus.
Jau vairāk nekā gadu valdībā notiek diskusijas par nodokļu reformu. Sabiedrībai tika solīts, ka jūnijā varēs iepazīties ar iespējamajiem scenārijiem, tomēr tagad viss atlikts uz vasaras beigām. Publiskajā telpā izskanējušās versijas par iespējamajām nodokļu pārmaiņām satraukušas Pierīgas pašvaldības, kas veido apvienību “Rīgas metropole”.
“Metropoles kā biedrības pārstāvētās pašvaldības ir Latvijas ekonomikas sirds un visas valsts attīstības motors. Savukārt, ja paraugāmies uz Baltijas galvaspilsētu reģionu attīstības datiem, Rīga ar visu Pierīgu ir gana strauji atpaliekoša. Un tas atstāj iespaidu uz visas valsts attīstības procesiem un turpmākajām iespējām. Tāpēc, neuzskaitot visus jaunos pienākumus un izaicinājumus, to ietekmi uz pašvaldībām, savlaicīgi vēršam uzmanību par nodokļu izmaiņu iespējamām ietekmēm uz pašvaldību budžetiem un datos balstītu lēmumu pieņemšanu, konsultējoties arī ar pašvaldību,” saka Karīna Miķelsone, apvienības “Rīgas metropole” valdes locekle, Ādažu novada domes priekšsēdētāja.
Viena no izskanējušajām reformām ir par darba spēka nodokļu samazināšanu, kas nozīmētu mazāku IIN pašvaldībām. Jāpiebilst, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir galvenais pašvaldību ienākuma avots. Turklāt 2021. gada izmaiņās šī nodokļa sadalījumā starp valsti un pašvaldību vietvaras zaudēja vismaz 90 miljonus eiro gadā. Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums: “Šobrīd ir samazināts par 5 %, un tas katrā ziņā finansiāli budžetiem bija liels robs. Lai gan vidējais atlagojums valstī zināmā mērā kāpj, tomēr šī kāpuma dinamika nespēj segt pieaugošos izdevumus visās citās jomās.”
Diskusijās izskanējusi arī iespējamā pievienotās vērtības nodokļa paaugstināšana, ko pašvaldība pilnā apmērā no saviem līdzekļiem nomaksā par visiem pakalpojumiem, arī par būvniecību, labiekārtošanu. PVN iespējamā pacelšana tikai par vienu procentu būtiski sadārdzinās arī jebkuru Eiropas fondu finansēto projektu Saulkrastu novada domes priekšsēdētājs Normunds Līcis: “Mēs arī esam izcīnījuši finansējumu, lai pilnveidotu mobilitātes punktu Saulkrastu stacijā, kas, protams, ir ļoti labi un vajadzīgs, lai cilvēki ērtāk nokļūtu uz vajadzīgajiem punktiem, izmantojot vairāk sabiedrisko transportu, bet PVN nav attiecināmās izmaksas. Skaidrs, ka Eiropas Savienība negrib, lai valsts pa tiešo paņemtu nodokli, tas jānomaksā pašvaldībai. Ja šobrīd tas 21% un ap 600 000 eiro. Ja PVN palielina vēl par vienu procentu, tas būs vēl vairāk. Pie tam – šie būs aizņēmuma līdzekļi, par ko arī jānomaksā PVN.”
Tomēr vairāk par visu gan Pierīgas pašvaldības, gan reģionu vietvaras satrauc neziņa par to, kādas pārmaiņas nodokļos sagaidāmas. Turklāt– ne apvienība “Rīgas metropole”, ne LPS neesot uzaicināti piedalīties Finanšu ministrijas vadītājā nodokļu darba grupā
LPS priekšsēža vietnieks, Saldus novada domes priekšsēdētājs Māris Zusts: “Manuprāt, uz priekšu būtu jāizskan aicinājumam mūs iekļaut šinī darba grupā, jo viena situācija ir uzzināt par darba grupas rezultātiem. Mēs esam skaidri devuši ziņu, ka nodokļu izmaiņas ir jāizvērtē tā, lai nav fiskālas ietekmes uz pašvaldību budžetiem. Ja šādi lēmumi tiem pieņemti, pretī ir jābūt kompensējošiem mehānismiem.”
Mazliet ironiski pašvaldības raugās arī uz it kā labo ziņu, ka sarunas par nākamā gada budžetu sāksies jau augusta vidū.
Zusts: “Jautājums ir, cik tās būs konstruktīvas, jo, lai nopietni runātu, ir jābūt skaidrībai. Ja šobrīd joprojām ir atvērts jautājums par nodokļu izmaiņām. Tas nozīmē arī par kopējiem ieņēmumiem, tā saruna jau var būt tikai par gadalaikiem.”
Finanšu ministrija uz jautājumiem pēc būtības tā arī neatbildēja, vien rakstiskā komentārā norādīja, ka darbs pie nodokļu politikas rīcības virzienu tālākās izstrādes turpinās. Atsevišķās darba grupas sanāksmēs ir piedalījušies arī LPS pārstāvji. Tāpat visi seši nodokļu grupas izstrādātie ziņojumi ir bijuši publicēti publiskajai apspriešanai.
