Lielāks sociālo pabalstu izmaksas slogs un jaunā skolu finansēšanas kārtība. Šīs izdevumu sadaļas šobrīd rada vislielākās galvassāpes grāmatvežiem rēķinos un pašvaldību deputātiem, lemjot par nākamā gada budžetiem. Dažās vietvarās svarīgais dokuments jau apstiprināts.
Jūrmalā vēl pirms Ziemassvētkiem, Ventspilī vakar, bet Augšdaugavas novadā šodien domēs ievēlēto deputātu vairākums vienojās par 2022. gada pašvaldību budžetiem. Līdzšinējo gadu pieredze liecina, ka vairums pašvaldību budžetus apstiprina tikai janvāra otrajā pusē. “Es vienmēr saku, ka tas, ko pieņēmām, nav nekādi desmit Dieva baušļi. Mēs varam arī vēlāk palabot grozījumos, kā naudiņas ienāk. Priekš finansistiem būs vairāk laika pēc Jaunā gada, mēs varēsim ilgāk padiskutēt par investīcijām,” saka Arvīds Kucins, Augšdaugavas novada domes priekšsēdētājs (Daugavpils novada partija).
Finanšu pārvaldes vadītāja skaidro, ka grāmatveži jaunajā Augšdaugavas novadā steigušies, jo no Jaunā gada to darbs tiek centralizēts. Atteikties no atsevišķām grāmatvedības nodaļām katrā pagastā Valsts kontrole Daugavpils novadu aicināja jau pirms sešiem gadiem. Tas gan nenozīmē, ka lielākie ietaupījumi šeit ir administratīvā sloga mazināšanās. “Ņemot vērā kovida ietekmi, budžetā neīstenojās izdevumu sadaļā tādā līmenī, kā ieplānots. Joprojām dažādi pasākumi ir ierobežoti,” saka Irēna Timšāne, Augšdaugavas novada Finanšu pārvaldes vadītāja.
Kam tad nāksiet tērēt vairāk? “Izglītības bloks ar jauno pedagogu samaksas modeli un sociālais bloks. Pašreiz sociālā pabalsta vai palīdzības gribētāju līkne iet uz augšu,” pauž Arvīds Kucins, Augšdaugavas novada domes priekšsēdētājs (Daugavpils novada partija).
Latvijas Pašvaldību savienībā ReTV apstiprina, ka par izmaksām tieši šajās jomās nobažījušies arī citās pašvaldībās. Vēl, protams, energoresursu cenu pieaugums radīs papildus slogu arī pašizmaksu segšanai. Vienlaikus pozitīvā gada nogales vēsts pašvaldībām ir tā, ka pārsniegtas iedzīvotāju ienākumu nodokļa prognozes.
Finanšu ministra padomnieks pašvaldību finansējuma jautājumos Leonīds Salcevičs: “Tas ir arī tas resurss, ar ko varēs risināt krīzes situācijā nonākušo cilvēku sociālās lietas. Jā, nedzīvosim varbūt tik labi, kā gribētos, neuzbūvēsim varbūt kādu ieliņu vai izklaides objektu.”
Jau otro gadu Finanšu ministrija nabadzīgākajām pašvaldībām izsniegs papildu dotācijas. Vienlaikus Latvijas Pašvaldību savienībā vērtē, ka nepieciešams ilgtermiņa risinājums - jāpārskata Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonds.
Latvijas Pašvaldību savienības padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos Lāsma Ūbele: “To jau mēs konstatējām vairākus gadus pēc kārtas. Saistībā ar šo te nodokļu reformu, kas nāk par labu iedzīvotājiem, bet diemžēl tā nāk par sliktu pašvaldībām. Protams, liekāks tas samazinājums ir teritorijās, kur algas ir salīdzinoši zemākas.”
Šīs teritorijas pārsvarā ir Latgalē. Dotāciju pārdalīs Augšdaugavas, Rēzeknes, Varakļānu, Jēkabpils, Līvānu un Krāslavas novadi.
