Lai risinātu gadiem ieilgušo zvejnieku neapmierinātību par pelēko roņu radītajiem postījumiem, Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) šogad pirmo reizi izsniedz atļaujas zvejas uzņēmumiem to letālai atbaidīšanai. Ar tām jau no no 1. septembra līdz 31. decembrim drīkstēs veikt pelēko roņu atbaidīšanu no zvejas rīkiem, izmantojot medību ieročus.
Pelēkie roņi ir aizsargājama un nemedījama suga. Atļaujas izsniegtas ar vairākiem drošības un sugas aizsardzības nosacījumiem.
Baltijas jūrā šobrīd mīt aptuveni 60 tūkstoši pelēko roņu. Zvejnieki ziņojuši, ka tie regulāri izēd zvejnieku lomu murdos, tīklos un saplēš zvejas rīkus. Lai arī Latvijā ir īstenoti vairāki projekti, lai mūsu apstākļiem adaptētu citu valstu izmantotās metodes roņu atbaidīšanai no zvejas rīkiem, tā saucamais “Zvejnieku un roņu “konflikts” ir samilzis, saka DAP.. Tāpēc pirmo reizi izsniegtas atļaujas to letālai atbaidīšanai. Sezonas laikā kopumā varēs letāli atbaidīt 60 pelēkos roņus. Kopā izsniegtas 19 atļaujas juridiskām personām, kuras saskaņā ar zveju regulējošajiem normatīvajiem aktiem veic zveju piekrastes ūdeņos komerciālos nolūkos, lai nepieļautu nopietnu kaitējumu zivsaimniecībai.
DAP Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode: “Nosacījumi ir diezgan strikti, kas jāievēro. Gan no drošības viedokļa, gan no dzīvnieku viedokļa. Arī, lai nesajauktu, piemēram, pogaino ar pelēko roni. Viņiem ir atļauts iegūto roni paturēt arī īpašumā. Ir nosacījums iespēju robežās arī dabūt krastā šos dzīvniekus. Es ļoti gribētu uzsvērt, ka mērķis nav nogalināt un samazināt roņus kā tādus. Mērķis ir samazināt postījumu zvejas rīkiem, ne vienmēr uzreiz tos dzīvniekus nogalinot, bet atbiedējot, lai viņi iegūtu kaut kādu refleksu.”
Ikreiz pirms roņu letālas atbaidīšanas un pēc tās zvejniekiem būs jāsazinās ar DAP. Ja kāds no atļaujas nosacījumiem tiks pārkāpts, zvejniekam būs piemērojams naudas sods līdz 10 000 eiro. Savukārt vizuālās un akustiskās atbaidīšanas metodes un rīkus, kas rada medību ieroču lietošanai līdzīgu skaņu, drīkst izmantot bez iepriekšējas saskaņošanas un atļaujas. Taču, arī tos lietojot, jāņem vērā medības regulējošo vai citu normatīvo aktu prasības. Strode: “Iepriekšējos gados tika izstrādāts roņu sugus aizsardzības plāns, jau pārvaldības plāns, kurā arī visus aspektus analizēja. Ir jāsaprot, ka nav vienas universālas metodes, kā samazināt postījumus. Tā ir metožu kombinācija. Zvejniekiem jāizmanto arī citi veidi, vai pamainot zvejas vietas, vai biežāk izņemot zvejas rīkus, vai vēl citu ko. To viņi paši arī norāda kā citu alternatīvu paralēli tam, ka veiks kāda dzīvnieka nogalināšanu.”
Gita Strode norāda, ir svarīgi, vai un ko zvejnieki pārvaldei ziņos, vai izdosies ievākt pietiekami daudz datu par jaunās sistēmas ietekmi. Tas nepieciešams, lai saprastu, vai šī roņu letālas atbaidīšanas metode strādā kā viena no alternatīvām, lai samazinātu roņu radīto postījumu. Ja tiks secināts, ka metode ir efektīva, šo sistēmu turpinās arī nākamajos gados.
Jāpiebilst, ka Lauku atbalsta dienests no 2020. līdz 2022. gadam kopumā par pelēko roņu nodarītajiem postījumiem zvejniekiem kompensācijās izmaksājis jau vairāk nekā 557 tūkstošus eiro.
Foto: ReTV; ilustratīvs