Katru jaunieti kādā dzīves posmā nomāc visiem zināmais Viljama Šekspīra radītā varoņa Hamleta jautājums – būt vai nebūt. Šajā gadījumā – vai kļūt par studentu? Kur studēt? Vai man tas dzīvē noderēs? Kāda no šī vispār jēga?
Manai māsai nesen palika 18. Viņa septembrī uzsāks mācības 12. klasē. Lai gan es jau vidusskolas laikā nojautu, par ko vēlos kļūt, māca arī šaubas – meklēt laimi Rīgā un maksāt naudu par studijām (neticēju, ka tikšu budžeta grupā), vai labāk doties uz kādu mazu augstskolu, ar mazāku konkurenci uz valsts apmaksātām vietām, netālu dzīvo vecāki. Izvēlējos tobrīd sev pateicīgāko variantu, jo naudas dzīvei Rīgā manai ģimenei nebija. Ar kādām problēmām saskāros? Kāpēc mana izvēle tobrīd bija vispareizākā? Dalīšos pieredzē, ko stāstīšu arī māsai, kad viņa meklēs pati savu dzīves ceļu.
Manuprāt, augstskolas nosaukums ne vienmēr ir noteicošais. Sākotnēji dažas paziņas par mani paņirgājās – ha, kāds vēl tev prestižs nelielai skolai un ko tu vispār tur iemācīsies… Lai gan tobrīd jutos aizskarta, tagad varu pierādīt pretējo. Tas, ko ieguvu, bija nenovērtējami.
Pēc pirmā studiju semestra valsti pāršalca Covid-19, studijas kādu laiku kļuva pilnībā attālinātas. Ziniet? Vismaz manā profesijā – komunikācijā un sabiedriskajās attiecībās – tas bija labākais, kas varēja notikt (nepārprotiet, nav runa par kovidu kā tādu). Attālinātas studijas reizēm ir krietni labākas par klātieni, ko lielākoties novērtē arī studenti. Nav jāpavada laiks ceļā, mājās var kaut vai špagatā sēdēt pie datora ekrāna, ja nogurst no ierastā krēsla. Iespējams, esot savā komforta zonā, atļausimies lekcijās iesaistīties vairāk, kā to darītu uz vietas (lieliski intravertiem cilvēkiem). Arī ar rudens iesnām varēsim piedalīties lekcijās, neaplipinot citus. Protams, neizslēgsim arī ļaunprātību – gulēšanu, būšanu neatbilstošās vietās un tamlīdzīgi. Jāuzsver, tie, kas negribēs, tāpat nemācīsies arī klātienē. 🙂
Lielai daļai manu iepriekšējo “bakalaura laika” kursabiedru būtiskākais jautājums bija finanses brīdī, kad izlēma, kur ies studēt. Es uzskatu, nav nozīmes, kurā augstskolā mācies, jo tomēr Latvijā profesionālajā karjerā noteicošais ir pieredze un iegūtās zināšanas. Ja netiec budžetā kādā no šķietami prestižajām augstskolām, dodies uz Latvijas novadiem tālāk no Rīgas, kur būs mazāka konkurence uz valsts apmaksātajām vietām, pie tam – ja vēl piedāvā prakses iespējas, tad tas ir vispār kolosāli! Ja ir vēlme iet studēt arī vēl augstāka līmeņa studijas, manuprāt, nav svarīgi, uz kuru augstskolu doties sākotnēji (ka tik zināšanas!). Maģistrantūras uzņemšanā lielākoties tāpat visi stāvam vienā rindiņā; visi (ja nokārtosim eksāmenus) tiksim pie diplomiem.
“Mans grāds krutāks par tavējo, jo studēju augstskolā X” Latvijā neeksistē. Nebūs tā, ka tikai tāpēc, ka prestiža skola, darba devējs sauks pie sevis, nemaz nenomirkšķinot acis. Ne velti ir dzirdēti gadījumi, ka cilvēkam ir vairākas augstsākās izglītības, bet strādā ne savā profesijā un par zemi apmaksātu darbu. Vissvarīgāk ir smelties itin visas iespējas – neatkarīgi no tā, kur atrodies –, ko dzīve piedāvā, jo nevar zināt – ja nu kādreiz noderēs un ar kādiem cilvēkiem iepazīsies.
Vecāki spēlē ļoti lielu jomu topošā studenta izvēlē. Sākotnēji vēlējos studēt žurnālistiku. Mani atrunāja, jo sacīja, ka ar to neko nenopelnīšu. Kļuvu par sabiedrisko attiecību speciālistu, taču tāpat strādāju medijos. Mana profesija pavēra plašākas iespējas, tomēr var gadīties, ka mammas vai tēta sacītais var nostumt no kārotā ceļa. Ja mana māsa šaubīsies, ko darīt, sniegšu padomus, dalīšos savā studiju pieredzē, bet neuzspiedīšu.
Jāatceras, ka diploms ir plusiņš, bet tas lielākoties nav būtiskākais, kāpjot pa karjeras kāpnēm. Pieredze, pieredze un vēlreiz pieredze. Ne velti daudzi smejas, ka 24-gadīgam jaunietim nepieciešama 20 gadu pieredze konkrētajā jomā. 🙂 Mēs katrs pats esam savas laimes kalējs, kā arī esam spiesti atbildēt uz paši sev uz jautājumiem (kā to pašu “būt vai nebūt”). Kas vienam derēs, otram var nederēt, tādēļ izvēles tāpat jāpieņem vien pašiem. Bet kas liedz – kaut garāmejot – ieklausīties citos?
Foto: Unsplash; ilustratīvs