Nedēļas nogalē Jelgavā aizvadīts Zemgales aktīvo iedzīvotāju forums, kurā ar meistarklasēm un lekcijām par dažādām tēmām centās ieinteresēt iedzīvotājus kļūt pilsoniski aktīvākiem un apgūt prasmes spēcīgāku kopienu veidošanai. Sabiedriskās domas aptauja, kas tiekot veikta visā Eiropas Savienībā, liecinot, ka situācija Latvijā šajā jomā uzlabojoties. Tomēr tā joprojām esot nepietiekama.
Jaunais Pašvaldību likums paredz aktīvāku sabiedrības iesaistīšanos vietējās kopienas dzīvē. No nākamā gada katrā pašvaldībā būs līdzdalības budžets un jābūt ievēlētai iedzīvotāju padomei. Vairākas pašvaldības jauno praksi jau uzsākušas,tomēr iedzīvotāju atsaucība esot nepietiekama. Uz iedzīvotāju kūtrumu norāda arī biedrības “Jelgavas attīstībai” dibinātājs Jānis Āboliņš. “Vismaz pēc manas iekšējās mērauklas gribas teikt, ka jelgavnieki nav pietiekami aktīvi. Ir jābūt daudz aktīvākiem un daudz aktīvāk jāseko līdz pašvaldības darbam, jānāk ar saviem priekšlikumiem un jāizmanto tie instrumenti, kas ir likumdošanā noteikti. Arī pieminētajā līdzdalības budžetā Jelgavā ir kaut kādi pieci piedāvājumi. Seši varbūt, ne vairāk.”
Aizvadītās nedēļas nogalē Jelgavā notika ikgadējais Zemgales aktīvo iedzīvotāju forums, kurā ar dažādām lekcijām un meistarklasēm par dažādām aktuālām tēmām mēģināja ieinteresēt iedzīvotājus apgūt prasmes spēcīgāku kopienu veidošanai un kļūt aktīvākam arī pašam, Zemgales NVO centra vadītājs Uldis Dūmiņš: “Kopienu veidošana ir ļoti būtiska. Mēs arī redzam, ka pilsētās, kur jau ir līdzdalības budžeti, laurus plūc tieši organizētā pilsoniskā sabiedrība. Lai viņi to izdarītu, viņiem ir vajadzīgas zināšanas un demokrātiskais process, jo lēmumu nepieņem viens cilvēks.Tāpēc arī foruma programma ir tik dažāda – sākot no darbnīcām, kā uzrakstīt preses relīzi, šodien mēs jau runājam par mākslīgo intelektu.”
“Providus” direktores Ivetas Kažokas ieskatā pilsoniskā aktivitāte mainās, aizvien vairāk cilvēku ir gatavi darboties. “Un vairāk cilvēkiem ir sajūtas, ka viņi kaut ko var ietekmēt. To apstiprina arī sabiedriskās domas aptauja, kas tiek veikta visā Eiropas Savienībā, ka mums Latvijā pēdējos divdesmit gados kopējā tendence ir pozitīva.”
Kā norāda Zemgales NVO vadītājs, gan Jelgavā, gan zemgalē kopumā nevalstisko organizāciju sektors esot plašs un aizvien attīstoties, tomēr tie pārsvarā esot vecākā gada gājuma cilvēki, kuri apvienojušies interešu grupās. “Tas ir tāds aktuāls jautājums, ar ko mēs cenšamies cīnīties, jo līdzdalības līmenis ir zems. Mēs cenšamies konsultēties ar pašiem jauniešiem, ko viņi gribētu, es teiktu, ka tās tomēr ir izklaides, ko cenšamies sasaistīt arī ar kaut ko noderīgu,” saka jaunatnes organizācijas pārstāve Liāna Rumpe.
“Manuprāt, tā pilsoniskā aktivitāte ir lielie runātāji, kas nāk kopā un diskutē par jautājumiem, kas ir ļoti vērtīgi, un tad ir tie, kas iet un sakopj savu kāpņu telpu. Tā arī ir pilsoniskā aktivitāte, jo tās mērķis ir padarīt sabiedrību un dzīvi labāku,” saka biedrības “Eiropas kustība Latvijā” ģenerālsekretāre Liene Valdmane.
Jaunajā pašvaldību likumā nostiprinātie rīki iedzīvotāju aktīvākai līdzdalībai gan vislabāk strādāšot vietās, kur jau iepriekš bijuša aktīvas nevalstiskās organizācijas, bet tur, kur iestrādnes neesot, iekustināt sabiedrību varot būt liels izaicinājums.
