Smaržīgu un dziedinošu piparmētru tēju noteikti ir baudījis katrs. Taču šim reibinoši aromātiskajam augam vēl ir ļoti daudz labu īpašību. Tas vienlīdz labi iederēsies arī atspirdzinošos vasaras kokteiļos, kā arī sniegs burvīgu garšu dažādos gaļas ēdienos un desertos. Kādas piparmētru šķirnes izvēlēties savā dārzā un kā par tām rūpēties, devāmies skaidrot uz saimniecību “Zutiņi” Siguldas novadā. 

Vienā no zemnieku saimniecības “Zutiņi” siltumnīcām plaša vieta ir atvēlēta saimnieces Rūtas Beirotes dažādu šķirņu piparmētru kolekcijai. Šeit atlasītas vairāk nekā 20 pašlaik populārākās un interesantākās šī garšauga šķirnes. Viņa stāsta: “Ja izsenis latvietim piparmētra ir tikai tējas augs, tad mūsdienās piparmētras izmanto jau daudz, daudz vairāk, piparmētras liek klāt pie gaļas ēdieniem, gaļas marinādēm, pie pupiņu mērcēm un sautējumiem. Līdz ar to ir atsevišķas piparmētru šķirnes, kā kruzuļotā piparmētra, kas ir atzīta kā labākā desu garšviela.”

Piparmētru šķirnes var iedalīt pēc mentola intensitātes, kā arī garšas un smaržas īpašībām. Pēdējā laikā lielu popularitēti iemanto piparmētru šķirnes ar citrusaugu aromātu, piemēram, greifrūtu, apelsīnu un mandarīnu piparmētras. “Šī piparmētra smaržo pēc citrusa miziņām. Šīs ar netipiskām smaržām visbiežāk tiek izmantotas tēju maisījumos.”

Šim mērķim izmanto daudzsmaržu piparmētru. “Tā ir ar visbāgātīgāko tieši ēterisko eļļu daudzumu. Jūtam dziļums, ne tikai aukstums, bet arī dziļums.” 

Lielu popularitāti dārzos iemantojusi ābolu piparmētra, tā lieliski noder dažādos desertos. Selekcionāri radījuši pat īpašu smalklapu piparmētru ar krāsainām lapām. “Viena pusīte gaišāka, otra – tumšāka. Dažas lapas pavisam gaišas. Par smaržu – šī jau ir vispār bez mentola, ļoti salda, izmanto ne tikai dekorēšanai, bet arī dažādos smūtījos.” 

Rūta Beirote stāsta, ka dažādu šķirņu piparmētas aizvien straujāk ienāk latviešu virtuvē kā piedava visdažādākajos ēdienos. Ja šī auga aromāts tiešām uzrunā, kuras šķirnes vislabāk izvēlēties audzēšanai pašu dārzā? “Vajadzētu izvēlēties pāris, kas ir saldas, proti – ananasu vai zemeņu. Tās derēs zaājiem kokteiļiem un desertiem, augļu salātiem. Noteikti vajadzētu paņemt kādu stiprāku, kā Šveices vai daudzsmaržu piparmētru, lai ir tas stiprums. Vienu vidēji klasisku, ko varam dzert kokteiļos, tā ir dārza vai mohito, kaut vai ļoti svaigā košļeņu vai kasablanka.”

Bet pirms izvēlēto mētras šķirni stādīt savā dārzā, ļoti rūpīgi jāapdomā, kur to darīt. Jo piparmētra ir ļoti agresīvs augs, kurš ātri izplešas un dobē nomāks citus stādus. Tāpēc Rūta kā piemērotāko risinājumu šī garšauga audzēšanai iesaka to stādīt puķupodā. “Ka mēs ceļam ārā, tad redzam, ka vairs nav augsnes, visa zeme ir apēsta, ir tikai un vienīgi saknes. Kā lai augs dzīvo, ja zemes nav, tad tas lēnu garu sāk izlaist garu. Ja tā, ka saknes vairāk kā zeme, tad skaidrs, ka piparmētra ir jāpārstāda. Tad mēs ņemam piparmētru ceru, droši ar asu nazi sagriežam četrās daļās, podā atpakaļ liekam vienu, pārējos pavairojam vai uzdāvinām kādam.”

Sakņu sistēmu piparmētra veido ļoti strauji, taču tāpat ir jāraugās, lai auga dzinumi neveidotu ziedos, jo tad mainās auga garšas un smaržas īpašības. Tieši tāpēc augiem regulāri ir jānokniebj galotnes. “Šeit tūlīt veidosies ziedi, piparmētra uzziedēs. Šeit dzinumi ir, bet nesteidz veidoties, bet, noņemot galotnītes, būs kā pūķim – vienu galvu nost, sešas būs vietā.”

Rūta vēl piebilst, ja piparmētra ir iestādīta kādā dārza dobē, tad vēlams tās vietu ik pēc pāris gadiem pamainīt, lai mētras nenomāktu citus augus un dobi varētu arī izravēt.

Foto: Freepik; ilustratīvs