26. janvārī, pirms simts gadiem, Japāna, Beļģija, Francija, Itālija un Lielbritānija apstiprināja Latviju "de jure". Šim notikumam par godu Pedvāles mākslas parkā notiks performance.
Pieci vīri ar pieciem karogiem devās līdz vides mākslas objektam "Sapulce", savukārt, Latvijas karogs tika uzticēts Saeimas deputātei Ilzei Indriksonei. "Sapulces" priekšā atrodas granīta skulptūra ar Latvijas kontūru, un tai tēlnieks Ojārs Arvīds Feldbergs apvija sarkanbaltsarkanu lenti, lai nostiprinātu valsts robežu.
Tēlnieks Ojārs Arvīds Feldbergs stāsta, ka kalna pakājē satupušies 152 Satversmes sapulces delegāti. “Un šajā laikā, kamēr viņi 3 gadus strādāja, tikmēr Zigfrīds Anna Meirovics devās uz Eiropu, lai pierunātu, sarunātu Eiropas valstis atzīt Latviju "de jure“.”
Latvijas atzīšana "de jure" bija ilgstošu pūliņu augstākais vainagojums, par ko līksmoja visi. Pēc nepilniem astoņiem mēnešiem – 1921. gada 15. septembrī Ženēvā – Latvijas Republika tika uzņemta arī Tautas savienībā.
Ojārs Arvīds Feldbergs stāsta: “Es esmu pabijis visās šajās valstīs, četrās no tām iestādījis Latvijas akmeni, savukārt, Japānā, kalnā, 2000 metru augstumā virs jūras līmeņa, stāv četras manas Latvijas laukakmens granīta skulptūras, pasaules pirmelementi – gaiss, zeme, ūdens, uguns.”
Kamēr Satversmes sapulce pildīja savus pienākumus, trīs gadu laikā tika pieņemti vairāki Latvijai nozīmīgi lēmumi.
“Tā bija zemes reforma, kad tika sadalīta Latvijas zeme, un Latvijas iedzīvotāji varēja sākt saimniekot un strādāt. Šogad arī jūnija mēnesī aprit 100 gadi, kad tika apstiprināts Latvijas karogs un ģerbonis. Pētot vēstures dokumentus, tika atklāts, ka par Latvijas karogu un ģerboni nobalsoja 68 Satversmes sapulces delegāti un 32 atturējās. Mēs nosauksim šo 68 deputātu vārdus, katram iedosim rokā Latvijas karogu. Un te, pacelsim debesīs Latvijas karogu,” stāsta tēlnieks.
Nākamā performance pie vides mākslas objekta "Sapulce" gaidāma jūnijā.
