Dienvidkurzemes novadā esošā dzīvnieku aizsardzības biedrība “Liberta”, kuras vadītāja par dzīvnieku glābšanu pirms dažiem gadiem saņēma Latvijas lepnuma balvu, sociālajos medijos izplatījusi vairākus lūgumus finansiāli atbalstīt, jo kritiski trūkstot naudas barībai, veterinārajām precēm un elektrības rēķiniem. Tā kā biedrība ir privāta organizācija, gandrīz pilnībā nākas iztikt ar ziedojumiem, jo vietvaras finansējumu biedrība var saņemt tikai, uzņemot savās telpās pašvaldības policijas noķertus dzīvniekus, tādu gadījumu esot ļoti maz.
Dzīvnieku aizsardzības biedrības “Liberta” patversmē, kas ir vienīgā Dienvidkurzemes novadā, šobrīd uzturas aptuveni 20 suņu un vairāk nekā 70 kaķu, ir pa vairākiem trušiem un citiem grauzējiem. Biedrības vadība norāda, ka šāds dzīvnieku skaits viņu telpās dzīvo regulāri, turklāt tuvojas maksimālai kapacitātei, taču cilvēki tos izvēlas adoptēt ļoti reti. Lai būtu iespējams uzņemt vairāk dzīvnieku, biedrība jau sākusi darbu pie jaunu telpu būvniecības, kā arī suņu voljēru izveidošanas, taču finansiālo līdzekļu esot gauži maz. Nauda sāk trūkt arī ikdienas rēķinu apmaksai. “Cenas ir kāpušas nereāli. Pieejamība dažādām precēm ir samazinājusies. Mēs katru nedēļu saņemam no barības piegādātājiem vēstules, ka cenas pieaugs, medikamenti kļūs nepieejami. Līdz ar to mums ir jādomā, kā dabūt līdzekļus. Dzīvnieki katru dienu grib ēst, ir vajadzīgi medikamenti, operācijas,” saka Ildze Saulīte, Dzīvnieku Aizsardzības biedrības “Liberta” vadītāja.
“Darīsim, cik ilgi to spēsim, cik ilgi to mums atļaus līdzekļi . Nekādā gadījumā nepadosimies. Bet, kas attiecas uz tālāku sadarbību ar pašvaldību, cerams, ka tā izveidosies,” pauž Dāvis Saulītis, dzīvnieku aizsardzības biedrības “Liberta” izpilddirektors.
Šobrīd vairākiem Dienvidkurzemes novadā apvienotajām vietvarām saistībā ar Dzīvnieku aizsardzības likumā ierakstīto kārtību ir slēgti līgumi ar biedrību par noklīdušu dzīvnieku uzturēšanu līdz 14 dienām, pēc kurām atbildība par ķepaini pilnībā pāriet biedrības pusē. Grobiņas pašvaldības policijas pārstāve gan stāsta, ka šādi gadījumi notiekot ļoti reti. “Tā kā viņi [biedrība] ir diezgan patālu, pirmais, ko mēs darām - mēs maksimāli iesaistāmies paši. Bieži vien ir tā atgriezeniskā saite - vai nu, kad ieliek “Facebook” Grobiņas, tagad Dienvidkurzemes lapā, vai nu kāds zina no domes darbiniekiem. Patversme parasti ir pēdējā, kam mēs zvanām,’’ skaidro Ieva Ilstere, Grobiņas novada pašvaldības policijas priekšniece.
Dienvidkurzemes novada domē stāsta, ka likuma ietvaros pašvaldībai nav iespējams sniegt ziedojumus šādām biedrībām, taču “Libertai” ir un būšot tiesības piedalīties dažādos konkursos par atbalsta gūšanu, piemēram, suņu voljēra izveidošanai. Pašvaldībā norāda, ka teorētiski būtu iespējams vietvarai pārņemt biedrību savā paspārnē, taču tas esot diskusiju jautājums, kas pašlaik nav dienas kārtībā. “Noteikti jāapzina šis skaitlis, cik tādu dzīvnieku viena gada periodā tiek izķerti. Jāizvērtē ekonomiskā efektivitāte, cik rentabli ir slēgt līgumus un cik tad izmaksā patversmes izveide. Tur arī ir savi kritēriji un savi noteikumi, kas ir jāietver. Tas ir jāvērtē,’’ pauž Raivis Kalējs, Dienvidkurzemes novada priekšsēdētāja vietnieks.
Likums nosaka, ka jaunizveidotajam Dienvidkurzemes novadam līdz nākamā gada 1. jūnijam ir jāizstrādā dzīvnieku labturības noteikumi, kuri paredzētu, kādā veidā tiek organizēta noklīdušu dzīvnieku ķeršana, kā arī - vai novads dibinās savu patversmi.
