Skip to main content
Atlasīt pēc reģiona

PV: problēmas ar jaunajiem elektrovilcieniem atrisinātas

15. novembris 2024

Akciju sabiedrības “Pasažieru vilciens” ieskatā problēmas, ko pasažieriem radījuši jaunie elektrovilcieni gada sākumā, tagad esot apzinātas un atrisinātas. Salīdzinot ar pagājušā gada desmit mēnešiem, par 12,6% pieaudzis arī pasažieru skaits. Tomēr realitātē vilcieni joprojām nereti kavējas vai paliek pusceļā, īpaši līnijā Rīga-Jelgava.

Pagājušā gada decembrī Rīgas dzelzceļa stacijā, klāt esot gandrīz visām augstākajām amatpersonām, tika uzsākta pasažieru pārvadāšana ar uzņēmuma “Škoda vagonka” jaunajiem elektrovilcieniem. A/S “Pasažieru vilciens” izveidoja jaunu zīmolu “ViVI” un solīja jaunu ēru  pasažieru pārvadājumos. Jaunās ēras vietā gan nāca dižķibele, kas tagad jau esot pagātne. Pasažieru pārvadāšanas rezervei nokomplektēti arī 13 vecie elektrovilcieni, ko gan primāri izmantošot tehniskajos reisos. A/S “Pasažieru vilciens” valdes priekšsēdētājs Raitis Nešpors: “Uzklausījām mūsu tehnisko uzraugu un ražotāju rekomendācijas, ieviesuši virkni uzlabojumus, protams, izvērtējot gan tehniskos risinājumus, gan finansiālās iespējas. Tas neattiecas tikai uz ziemas sezonu. Tas attiecas kopumā uz pakalpojuma nepārtrauktības nodrošināšanu.”

Ritošā sastāva tehniskajai gatavībai  jauno elektrovilcienu programmatūrā un aprīkojumā veikti 18 papildu uzlabojumi, apmācīts arī personāls. Saņemti visi pasūtītie jaunie vilcieni, 31 no tiem apkalpojot pasažierus.A/S “Pasažieru vilciens” valdes priekšsēdētājs  Raitis Nešpors: “Mūsu jaunie elektrovilcieni ir pierādījuši sevi kā  uzticamu un stabilu vilcienu. Janvāris bija izņēmums.”

Realitātē gan laiku pa laikam vilcieni kavējas vai maršrutu beidz pusceļā. Līnijā Rīga-Jelgava  šādai gadījumi esot diezgan bieži, izņēmums nebija arī vakardiena. Jelgavnieks Reinis Artimovičs bijis spiests mainīt visus plānus un doties pēc sievas, kas kopā ar bērnu palikusi Olainē dienas pirmajā pusē. “Viņi ir nonākuši Olainē, pasaka – vilciens tālāk nebrauks, bet nu labi – vilciens nebrauks, būs cits. Esot piecas līdz desmit minūtes jāpagaida. Gaida, gaida – vilciena nav. Saka būšot plkst. 12.08 vilciens – nekā. Pēc brīža pasaka vēl četrdesmit minūtes vajadzētu uzgaidīt. Es piezvanīju uz “VIVI” konsultatīvo tālruni, kur teica, ka arī to nevarot garantēt. Tā nu es te galīgi apslimis braucu pakaļ uz Olaini.”

 Situācija nebija mainījusies arī vakarpusē. Vilcienu stabilitāti un precizitāti vēsajā un drēgnajā vakarā varēja izbaudīt krietns pulciņš brauktgribētāju Rīgas virzienā.

Pašreiz gan diennakts režīmā darbojas konsultatīvais tālrunis, bet  jābūt gana acīgiem, lai interneta vietnē pamanītu, kādi reisi  kavējas. Turklāt, iegādājoties biļetes, nekas neliecina, ka šajā reisā varētu būt kāda aizķeršanās. VAS “Latvijas dzelzceļs” valdes loceklis  Rinalds Pļavnieks: “Konkrēti Jelgavā tika pārrauts sakaru kabelis veicot būvniecības darbus. protams, ka mums ir ļoti sarežģīti uzrunāt pasažierus visā infrastruktūrā vai visus lietotājus.”

Neviens gan nesola, ka šādas problēmas izzudīs, jo remontdarbi līnijā Rīga-Jelgava  varētu beigties tikai 2025. gada nogalē. Pļavnieks: “Jelgavas līnijā patiešām ir ļoti lieli, kustību ietekmējoši remontdarbi, jo tiek mainīts kontaktīkls. Sākotnēji izvēlētā  stratēģija bija mainīt kontaktīklu kopumā lielos posmos, samazinot elektrovilcienu kustības  iespējas. Tātad – elektrovilcieni pārvietojas pa vienu, nevis abiem ceļiem. Pa otru ceļu var pārvietoties dīzeļvilciens.Šim lielajam posmam darbi tuvojas noslēgumam, un tālāk  secīgi darbi tiek plānoti mazākos posmos ar iespējām izmainīties, līdz ar to daudz mazāk, bet tomēr ietekmējot elektrovilcienu kustību.”

Kontaktīklu nomaiņa šovasar jau notikusi Aizkraukles posmā, bet  nākamā aiz  Jelgavas plānota Rīgas mezgla elektrifikācija. Tā gan varēšot notikt, ja tā lems Ministru kabinets un projekts tiks apstiprināts.

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par raidījuma “ReTV Ziņas” saturu atbild SIA “Re MEDIA”
#SIF_MAF2024
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta.