Šis gads īpaši iezīmējās ar strauju saules paneļu parku būvniecību dažādās Latvijas vietās. Tie auga teju kā sēnes pēc lietus, dižojoties, kurš no tiem lielāks, kurš jaudīgāks. Tiesa gan – jau šobrīd saulainā dienā tie ar elektroenerģiju spēj apgādāt lielāko daļu mājsaimniecību Latvijā. Ja to attīstība turpināsies tikpat strauji, nākamgad ar saules spēkstacijās saražoto elektroenerģiju saulainas dienas vidū varēs pilnībā nodrošināt visu valstī nepieciešamo elektroenerģiju.
Saules paneļu parku būvniecības bums aizsākās jau 2023. gadā. Taču daļu no tiem, kā arī vēl vairākas jaunas vērienīgas saules elektrostacijas ekspluatācijā nodeva tieši šogad. Viens no pašlaik Latvijā lielākajiem saules paneļu parkiem atrodas Cēsu pievārtē, to atklāja septembra izskaņā. Šeit saules paneļu parks izbūvēts teritorijā, kura kādreiz bija aizaugusi un purvaina. Tagad šeit 23 hektāru platībā izvietoti vairāk nekā 33 tūkstoši saules paneļi. “Mari Partners” līdzdibinātājs un vadošais partneris Mikus Janvars (26.septembris): “Parks ir gandrīz 20 megavatus liels. Aptuveni 20 tūkstoši mWh elektrības gadā saražo, kas ir ekvivalents gandrīz 10 tūkstošiem mājsaimniecību gada patēriņam. Ir jāsabalansē, ja mēs gribam iet uz neatkarību enerģētiskajā jomā, tad arī šādas investīcijas ir ļoti no svara. Jo Cēsīs vēl ir daudz teritorijas, kur būvēt mājokļus.”
Uzņēmums “Latvenergo” vien šogad ir atklājis saules elektrostacijas Biržos, Jaunciemā, Priekulē, Bauskā, Skultē, Rūjienā, Rēzeknē, Ķegumā, Krāslavā un Elejā. Tiesa gan – trauksmi par to, ka saules paneļu parku būvniecība aktīvi notiek arī uz lauksaimniecībā izmantojamas zemes, šogad cēla Latvijas zemnieki. Biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre (16. aprīlis): “Tiek lauksaimniecības zeme izņemta no ražošanas. Otrkārt, saredzams, ka valstī nav šādas stratēģijas, lai ilglaicīgi nodrošinātu to, ka šie saules parki spēj stabilizēt enerģētikas tirgu un mums ir bažas, ka kādā brīdī viņi var izrādīties ļoti nerentabli, tad šī būs degredēta lauku ainava. “
Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis sarunā ar ReTV norādīja, ka no saules iegūtās enerģijas apjomi šogad ir auguši ļoti strauji. Kā liecina uzņēmuma “Sadales tīkls” dati, tad no janvāra līdz novembrim no saules saražotas un kopējā tīklā ir nodotas 393 gigatavtsundas elektroeneģijas. Tie ir aptuveni 5,6% no visa valsts gada elektroenerģijas patēriņa. Decembra vidū kopējā saules paneļu ražošanas jauda sasniedz 658 megavatstundas, to starp 1200 ir lielāki vai mazāki industriālie saules paneļu parki, no kuriem 550 elektrostacijas ir izbūvētas un pieslēgtas tieši šogad. “Mēs prognozējam, ka tas dos pozitīvu ietekmi vēl vairāk uz elektrības cenām, kas ļaus elektrīvbas cenai arī nākošgad iet uz leju. Tas zināmā mērā ir pateicoties tieši šiem te saules paneļiem. Mēs ar saules paneļiem varam nodršināt Latvijas patēriņu Jāņu rītā, kad patēriņš ir neliels, tad spējam pilnībā nodrošināt. Es domāju – nākamgad uz Jāņiem mēs jau spēsim sarāžot jau divreiz vairāk. “
Lielo saules paneļu parku būvniecība turpināsies arī nākamajā gadā. Vērienīgus projektus plānots īstenot Valmieras, Madonas un Krāslavas novados, kur visi trīs parki taps kā hibrīdparki. Tajos līdzās saules paneļiem uzstādīs arī vēja turbīnas, kā arī akumulatorus, saražotās elektrības īslaicīgai uzglabāšanai. Šādas sistēmas ļaus stabilizēt elektroenerģijas tirgu un arī cenu svārstības.
Foto: Freepik; ilustratīvs