“Latvijas labākais skolu ēdinātājs” Vidzemē – Siguldas novada Laurenču sākumskola. Tāds vērtējums tika saņemts aizvadītajā mācību gadā. Šī skola bija arī pirmā novadā, kur pirms trim gadiem kopējā ēdināšanas iepirkumā tika integrēti zaļā iepirkuma principi. “Man bija tas gods nu jau kādu laiku atpakaļ būt šīs skolas direktoram, tad arī aizsākām strādāt un domāt par zaļo, ekoloģisko ēdināšanu,” stāsta Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Kristaps Zaļais. “Šis bija tāds pilotprojekts, kuru nu jau cenšamies šajā gadā pārlikt, nu jau veidojot jauno iepirkumu uz visa novada mērogu, protams, ar saviem izaicinājumiem, bet es domāju, ka mums izdosies nodrošināt to, kas ir šeit iestrādāts, arī citās izglītības iestādēs.”
Siguldas novads, lai ieviestu skolu kopgaldos vietējos, bioloģiski audzētos dārzeņus, Latvijā savā ziņā ir pionieris un sākums, protams, nebija viegls. Pirmais, kā stāsta ēdinātāju pārstāve, SIA „Arseja” valdes priekšsēdētāja Solvita Soldāne, bija vienoties pašvaldībai, zemniekiem un ēdinātājiem. “Pašā sākumā mēs ar pašvaldību nācām kopā, piegādātāji, mēs kā ēdinātāji runājām, devām ciparus, rēķinājām, vai varam iekļauties tajā cenā, lai varētu nodrošināt šo te bioloģisko ēdināšanu, tad bija tas iesākums tāds nezināms, baidījāmies, bet finālā viss izvērtās ļoti pozitīvi. Šeit ir arī ļoti svarīga ēdinātāja godprātība, atbildība, ja viņam ir uz papīra uzrakstīts, ka jānodrošina bioloģiskie produkti, tad viņam ir arī jānodrošina. Mēs arī pašā sākumā, kad es veicu šos aprēķinus, bija svarīgi nevis tur kādus 30 vai 50 procentus, bet mums ir tā, ja mums ir dārzeņi bioloģiski, tad kartupelis, biete, burkāns ir 100 procentīgi, tāpat arī bioloģiskie milti ir 100 procentīgi, pienu mēs 100 procentīgi nodrošinām bioloģisku.”
Savukārt zemnieki, vietējo produktu audzētāji vērtē, ka ar šo sadarbību tagad var rēķināties ar stabilu noietu produkcijai. “Pirmais lielais pluss ir pašvaldība, kas ir atvērta strādāt ar zemniekiem, tas ir ļoti liels bonuss, ka esam atraduši patstāvīgu, stabilu sadarbības partneri, ar ko varam rēķināties,” sadarbību skolēnu ēdināšanā vērtē zemnieks, kooperatīva „Ekoloģisks.lv” valdes loceklis Raitis Rodiņš. “Mums ir stabils noiets, ir zināms apjoms, kas ir jāizaudzē, tas ir pats svarīgākais zemniekam, izaudzējot vajag savu produkciju kaut kur realizēt un saprast, kur konkrēto apjomu varēs likt, līdz ar to, zinot skolēnu skaitu, skolas, ar ko mēs strādājam, mēs varam rēķināties ar apjomiem, līdz ar to mums ir daudz vienkāršāk strādāt.”
Ne maza loma tajā, lai izglītības iestādēs būtu bioloģiski audzēta, vietējo zemnieku pārtika, kā uzsver Raitis Rodiņš, ir arī vecākiem. “Ir nodibināta vecāku biedrība, kas arī ir radījusi šo vēlmi pēc bioloģiskiem produktiem, pats būtiskākais jebkurā skolā ir pašiem vecākiem izteikt savu vajadzību, ja viņi vēlas, lai viņu bērni ēstu kvalitatīvi, tad tas ir jāsaka vecākiem.”
Siguldas novada pašvaldībā arī vērtē, ka ieguvums ir gan tas, ka skolā bērniem ir vietējā, bioloģiski audzētā pārtika, bet šis ieguvums, kā uzsver Kristaps Zaļais, ir arī daudz plašāks. “Ja skatās drošības aspektā, tad mēs kā pašvaldība jūtamies maksimāli labi, ja mēs maksimāli daudz varam saražot šeit uz vietas, redzam diemžēl, kas notiek pasaules situācijā, tad šis ir svarīgi arī kopumā Latvijā, lai spētu pašiem sevi nodrošināt, tad šis ir viens no veidiem, kā mūsu uzņēmējiem radīt šo piedāvājumu, pieprasījumu. Protams, tur ir daudz izaicinājumu, zinām – lētākā cena un tamlīdzīgi, bet tam visam ir iespējams rast risinājumu.”
Aizvadītā gada rudenī Gaujas nacionālā parka baseina pašvaldības vienojās par pirmā bioreģiona izveidi Latvijā, kas vienojās saimniekot dabai un klimatam draudzīgi, līdz ar to noderīga ir arī Siguldas pieredze citām pašvaldībām. Lai arī netrūkst izaicinājumu, lai skolēniem pusdienās būtu vietējie, bioloģiski audzētie produkti, Siguldas novadā uzskata, ka neatrisinājumu jautājumu šajā ziņā nav, ir tikai jārod kopīga valoda pašvaldībai, zemniekiem un skolu ēdinātājiem.
