Salīdzinājumā ar aizvadīto gadu radikāli situācija izglītības nozarē neesot mainījusies. Tā situāciju mēnesi pirms jaunā mācību gada raksturo izglītības darbinieku arodbiedrībā. Akūts pedagogu trūkums esot visos priekšmetos.
Ogres novadā šobrīd, pēc publiski pieejamās informācijas, ir 42 vakances izglītības iestādēs. Pārvaldes vadītājs Igors Grigorjevs norada, ka situācija smaga ir pamatizglītības posmā. “Mums ir nepieciešami pamatizglītības skolotājs praktiski visās jomās: gan matemātikas, gan valodu, gan dabaszinātņu.”
Pēc Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) informācijas, mēnesi pirms jaunā mācību gada nozarē trūkst aptuveni 3% jeb 1500 pedagogu. “Eksaktajos mācību priekšmetos trūkst. Tur gan jāsaka, ka diezgan liels atbalsts pēdējo gadu laikā tiek nodrošināts. Bet vēršam uzmanību, ka arī latviešu valodas un svešvalodas, kā arī atbalsta personāls ir tās grupas, kurās vēl redzam tendenci,” saka LIZDA vadītāja Inga Vanaga.
Latvijas pedagogu saime ir piektā vecākā Eiropas Savienībā, arī kopumā Eiropā tā noveco. Vanaga norāda, lai ar radikāli situācija Latvijā, salīdzinājumā ar aizvadīto gadu neesot mainījusies, nozarē ir veikti uzlabojumi galvenokārt, lai piesaistītu jaunos speciālistus. “Ir indukcijas gads un mentori. Pašvaldībām varam teikt paldies par dažādiem atbalstiem ar studiju maksas segšanu, ar mājokļa daļēju izdevumu kompensēšanu, transporta izdevumu daļēju kompensēšanu.”
Tomēr svaīgi esot celt profesijas prestižu un stiprināt jau šobrīd nozarē strādājošos. Vanaga: “Pretējā gadījumā tas nozīmē, ka mēs turpināsim saskarties ar problēmu ar izglītības kvalitāti, bet arī tiešā veidā ar izglītības pieejamības problēmjautājumiem, ka fiziski nav, kas māca.”
Grigorjevs: “Tie noteikti ir ieguldījumi darba vidē, jo mūsu prasības par darba vides kvalitāti pieaug. Un tā, protams, ir arī darba samaksa. Šobrīd Izglītības un zinātnes ministrija ir izstrādājusi jaunu darba samaksas modeli. Redzēsim budžeta pieņemšanas gaitā, vai šis modelis tiks īstenots, vai tas paliks tikai teorētisks vingrinājums.”
Jaunākais absolventu monitorings rāda, ka strādāt izglītības nozarē paliek nepili 92%. Tomēr pēc trīs četriem gadiem daļa darbu skolā pārtraucot, jo saskaras ar pārslodzi un nepietiekamu atbalstu. Vanaga uzsver – ir pārāk liela iejaukšanās profesijā. “Tādu virsroku ņem arī skolēnu vecāku tiesības. Un tas arī ietekmē to, ka aiziet prom jaunie pedagogi salīdzinoši ātri.”
Plašu rezonansi guva arī Izglītības ministrijas izstrādātais skolu optimizācijas plāns. Ogres novads reformu veicis vidusskolas posmā. Līdzšinējo četru viduskoslu vietā Ogrē šobrīd ir uzcelta moderna ģimnāzija. Grigorjevs: “Skolu tīkla konsolidācija Latvijā risina nākotnes problēmu, lai mums būtu nepieciešami mazāk skolotāji nākotnē. Līdztekus tai problēmai, ka mums skolotāji noveco, nebūtu arī tā problēma, ka mums ir jānodrošina skolotāji ļoti daudzās vietās. Jo kopumā šī nasta – gan novecošana, gan pārāk lielais skolotāju skaits, kas ir nepieciešams – nav paceļama.”
Pārvaldes vadītājs norāda, šobrīd nozarē pieņemot pareizus lēmumus, pirmie augļi būs redzami vien pēc pieciem, sešiem gadiem.
