Anglijas pilsētā Bradfordā norisinājies jau 10. diasporas amatieru teātru festivāls “Laipa”, kur satikās dažādi amatierteātru kolektīvi, lai apvienotos mākslā kopā ar citiem latviešiem, iepriecinātu ar iestudētajām izrādēm un apgūtu jaunas iemaņas un praktiskās zināšanas meistarklasēs. Dalībnieki bija sabraukuši uz festivālu no 11 dažādām vietām pasaulē.
Trīs dienās festivāla dalībnieki ar ekspertiem tikās meistarklasēs, tāpat arī pašiem un citiem skatītājiem bija iespēja noskatīties latviešu dramaturgu lugas, kā arī izrādi pēc Lūisa Kerola “Alises piedzīvojumi brīnumzemē” motīviem.
Festivālā pulcējās amatierteātri no Latvijas, Anglijas, Norvēģijas, Vācijas, Amerikas Savienotajām valstīm, Islandes un Beļģijas. Pasākuma organizatore Gita Robalde festivāla dalībniekus mīļi dēvē par “LAIPAs ģimeni”. “LAIPA(s) ģimene ir amatieru teātri, kuri vēlas baudīt ģimenes siltumu, sirsnību, uzticību, palīdzību, draudzību. To visu var sastapt LAIPĀ [festivālā], aizkulisēs, zem skatuves dēļiem…”
Meistarklasēs festivāla laikā amatierteātru kolektīvi apguva balss izmantošanas paņēmienus pie Karīnas Tatarinovas, par gaismu pielietošanu izrādēs – pie Ata Otto – savu radošo potenciālu savukārt nostiprināja pie Ligitas Smildziņas. Bet skatiena, žestu un soļu pagriezienus uz skatuves pie Ritas Lūriņas. Viņa stāsta, šis festivāls ir iespēja latviešiem satikties ar izdarītu mājasdarbu un mērķi – apvienoties mākslā. “Teātris jau redz ir tā brīnišķīgā iespēja, paņemot kādu dramaturģijas darbu vai veidojot pašiem savu, mēs tomēr analizējām, izdzīvojam vēl kādu dzīvi. Ne tikai to, kas ir pašu, bet vēl kāda latvieša dzīvi vai kāda cittautībnieka. Tā ir iespēja runāt par Latviju, runāt par cilvēku. Latviešiem, esot pasaules svešumā ārā no šīs salīdzinoši mazās zemītes un satiekoties šeit, festivālā, manuprāt, tā ir cerība uz nākotni. Uz valodas nākotni, uz cilvēku nākotni, uz kopības nākotni.”
Ceļš uz aktiermākslu un tikšanos festivālā amatieriem sācies dažādi. Tā, piemēram, no Briseles Beļģijā atbraukušais amatierteātra dalībnieks Jānis līdz teātrim nonāca, sākot ar dziedāšanu, bet Dacei sākotnēji tas ir bijis labi pavadīts laiks brīvdienās, laiku pavadot labā kompānijā, teātra spēli apvienojot ar dziesmu. Dace piebilst, uz skatuves gan runāt, gan dziedāt, gan arī dejot nebūt nav viegli – jāprot pareizi elpot, jāplāno pauzes izrādes laikā un tad vēl pareizajā vietā jābūt noliktai pa kādai ūdenspudelei.
Nākamgad festivāls pulcēs dalībniekus un skatītājus Latvijā – Birzgales amatierteātrī “Laipa”.