Talsos kinoteātris “Auseklis” ir ne tikai vieta kino, bet arī mākslai. Šajā nedēļas nogalē tajā būs skatāma armēņu filma, bet jau šodien uz Talsiem atceļojusi mākslinieces Karinē Paronjancas darbi, kas tapuši, iedvesmojoties tieši no armēņu režisora daiļrades.

Talsi šodien pavisam pelēki, tāpēc gleznas, ko māksliniece Karinē Paronjanca atvedusi uz kinoteātri “Auseklis”, šķiet vēl košāki. Izstāde “Granāta krāsa” tiks atklāta sestdien, mirkli pirms slavenā armēņu mākslinieka un kino režisora Sergeja Paradžanova tāda paša nosaukuma filmas, kas tapusi 1969. gadā. Arī māksliniecei pašai ir armēņu saknes. Paronjanca stāsta: “Daudzas gleznas tapa, iedvesmojoties no Sergeja Paradžanova daiļrades – ne tikai no viņa filmām, bet arī kolāžām, zīmējumiem. Bet kā tāds vadmotīvs ir filma “Granāta krāsa”. Leģendāra filma, es teiktu – kā Paradžanova vizītkarte.”

Filmas un izstādes nosaukumā minētie granāta krāsas toņi ir bezgala daudzveidīgi – no karmīnsarkanā līdz purpuram. Tā ir asins, kaislības, dzīvības, rubīna un mīlestības krāsa. Paronjanca: “Paradžanovs un glezniecība ir tādas ļoti saistītas lietas. Viņam tās filmas ir tik ļoti vizuāli skaistas, ka principā jebkurš kadrs ir kā gatava glezna. Viņam arī ļoti svarīgs tieši tas taktilais moments, kad ir tā materialitāte, faktūra, tekstūra, krāsa, gaisma... – tās visas ir tādas glezniecības kvalitātes. Tāpēc šoreiz kino un vizuālais ir ļoti saistīti.”

Kinoteātra “Auseklis” direktore Māra Cēbere stāsta: “Pats Paradžanovs arī ir bijis ļoti košs cilvēks, ļoti atvērts, aizrautīgs. Kad viņš ienāk telpā, tad nevar nepamanīt, ka ir ienācis. Un es tiešām viņu varētu salīdzināt mazliet ar mākslinieci, ar Karinē, jo viņa arī ir tikpat koša, tikpat, man liekas, enerģiska. Līdz ar to arī viņas darbi ir ļoti enerģiski, koši un, protams, sasaucas ar filmu.”

Sestdien Talsos filma tiks demonstrēta armēņu valodā ar angļu subtitriem, taču tekstam esot otršķirīga nozīme – tā jābauda vizuāli. Cēbere: “Tā filma ir kā gleznu virknējums, kas ir vienkārši savirknēts tādā stundu garā vēstījumā. Un filmai ir ļoti svarīgs arī skaņu celiņš. Ir ārkārtīgi svarīga katra čaukstēšana, čabēšana, pilēšana, grāmatu lapaspušu pāršķiršana – arī skaņu cilvēkiem ausīm baudījums.”

Paradžanovs bija aizliegts režisors. Viņa darbus varēja rādīt tikai provincē nelielos kinoteātros. Tāpēc Talsi “Granāta krāsai” esot perfekti. Reta iespēja to noskatīties Latvijā. Īpašo seansu papildinās arī režisora Dāvja Sīmaņa ievadvārdi.