Krītošs apmetums, pods pie atvērtām durvīm, pastaigu trūkums svaigā gaisā – šie ir tikai daži no pārkāpumiem, kurus Rēzeknes Sociālā dienesta pārraudzībā esošajā Pensionāru sociālo pakalpojumu centrā pirms mēneša klātienes vizītē konstatēja Tiesībsarga biroja darbinieki. Pansionātā tiesībsarga pārmetumiem gan nepiekrīt, ļāva arī ReTV ielūkoties iestādē, kāda tur situācija un apstākļi ir šobrīd.
Pavasara sākumā tiesībsargs aicināja Latvijas iedzīvotājus informēt iedzīvotājus par to, kāda ir situācija pansionātos. Augusta sākumā publiskoja informāciju, ka, piemēram, dzīve Rēzeknes pensionāru sociālo pakalpojumu centrā ir pazemojoša.
Tiesībsarga biroja Komunikācijas un starptautiskās sadarbības nodaļas vadītāja Ruta Siliņa: “Šie apstākļi, ko tur fiksējām, ir cilvēku tiesību pārkāpumi. Tur ir birstošs un uz galvas krītošs apmetums. Ir arī tādas ikdienišķas lietas, kā pastaigas svaigā gaisā, vai vispār labierīcībās ir tualetes papīrs. Un beidzot ar to, ka cilvēki nokārto savas dabiskās vajadzības; vai tad, kad viņiem tiek mainīti pamperi, vai tas notiek citiem klātesot.”
Tiesībsargs uzskata, ka Rēzeknes pansionātā seniori netiek aprūpēti ar cieņu, netiek ievērota privātās dzīves aizsardzība. Iestādes vadītāja gan nepiekrīt šiem pārmetumiem. Rēzeknes pensionāru sociālo pakalpojumu centra vadītāja Lidija Apeināne: “Es nepiekrītu tam, ka tā ir pazemojoša. Tāpēc, ka es dzirdu atsauksmes no klientiem, no radiniekiem. Es dzirdu atsauksmes no sabiedrības. Pie mums staigā brīvprātīgie no pareizticīgo baznīcas, no katoļu baznīcas. Ja būtu kaut kāds ļoti liels pārkāpums vai sūdzība, tad viņi atnāktu un pateiktu.”
Rēzeknes valstspilsētas Sociālā dienesta vadītājs Gunārs Arbidāns tiesībsarga pārmetumiem tomēr daļēji piekrīt. “Par vidi es piekrītu. Pansionāts mums ir dibināts, cik es atceros, no sešdesmito gadu sākuma. Iespēju robežās esam pielāgojuši telpas, bet katram mēs sanitāro mezglu individuāli, tā, lai tie būtu mājīgāki apstākļi, nevaram nodrošināt.”
Mēnesi pēc tiesībsarga ziņojuma par apstākļiem pansionātā Lidija Apeināne ir ļoti laipna un izrāda tā telpas. Dažās ir redzams, ka ēkai ir nepieciešams lielāks remonts. Vadītāja arī atzīst, ka pēc tiesībsarga vizītes daudz stingrāk un rūpīgāk uzrauga pansionātā notiekošo. “Protams, pēc tās pārbaudes salasījām visus darbiniekus uz kopsapulci, visu izrunājām ar darbiniekiem. Un mums izveidota darbiniekiem “Whatsapp” grupa, kur rakstām, ko vajag pieskatīt un tā tālāk.”
Pansionāta vadītāja gan norāda uz sociālo aprūpētāju akūtu trūkumu. Te jāpiebilst, ka Rēzeknes valstspilsētas domes deputātu vairākums likvidējuši piecu sociālo aprūpētāju amata vietas, kas bija radītas kovida laikā. Sociālo aprūpetāju samazināšanu Rēzeknes pansionātā kritizē arī Tiesībsarga birojā. Tiesībsarga biroja Komunikācijas un starptautiskās sadarbības nodaļas vadītāja Ruta Siliņa: “Skaidri paužam, ka šāda Rēzeknes rīcība ir pilnīgi pretēja labas pārvaldības un cilvēktiesību standartiem. Par to vispār šaubu nav. Šie risinājumi ir pilnīgi absurdi. Un pašvaldības pienākums primāri ir sniegt sociālo atbalstu saviem iedzīvotājiem, nedrīkst mazināt atbalsta mehānismus vai speciālistus, kuri strādā.”
Pansionātā satiktās iemītnieces ReTV atzina, ka dzīves apstākļi esot labi, bet esot arī daži iemītnieki, kuri sūdzas. “Šeit ir fizioterapeits ļoti labs, un es sāku staigāt. Ļoti ideāli. Man ir sava istabiņa. Es dzīvoju kā niere taukos,” saka iemītniece Melita
Savukārt cita iemītniece – Jeļena – stāsta: “Bija mums vecā tualete, bet uztaisīja jaunu atsevišķi. Dušas atsevišķi. Remontu uztaisīja. Linoleju nomainīja pa šo laiku, kamēr te dzīvoju. Apkalpošana te normāla. Veļa tīra, ēdiens brīnišķīgs.”
Tiesībsargs ir lūdzis situāciju pansionātā uzlabot un tiesībsargu informēt līdz 1.oktobrim.
#SIF_MAF2023
