Noslēgumam tuvojas pirmais mācību gads, kad līdzšinējās mazākumtautību skolās sākusies pāreja uz mācībām tikai latviešu valodā. Jelgavas 5. vidusskolas direktore atzīst, ka tas bijis liels izaicinājums, jo skolā ir pavisam nedaudz bērnu, kuri arī mājās runā latviešu valodā. Lai saprastu, kas ir stiprās puses un kas vēl būtu darāms, skola iesaistījusies British Council  organizētajā pilotprojektā. Kā ReTV atzīst projekta eksperte, par zaudējumiem runāt nevarot, bet darāmā vēl esot ļoti daudz.

Šajā mācību gadā sākās pāreja uz mācībām tikai latviešu valodā 1., 4. un 7. klasēm skolās, kurās līdz šim mācības notikušas arī krievu valodā. Jelgavas 5. vidusskolas direktore Ella Šakurova stāsta, ka faktiski skolā esot ļoti maz bērnu, kuri mājās runā latviešu valodā, tāpēc tas bijis liels izaicinājums. “Visgrūtāk gāja septītajām klasēm, jo viņiem zināšanu līmenis ir ļoti atšķirīgs, bet priekšmeti ir sarežģīti, teksti lieli, zinātniski.”

 Skolotāja Ksenija Balode ReTV stāsta, ka atradusi savu pieeju, ja kāds nesaprotot tekstus. “Mēs izdomājām tādu funkciju, ka nedodam viņiem tulkojumu krieviski, bet izmantojam sinonīmu – līdzīgu vārdu, lai viņi saprastu šī vārda nozīmi. Es arī biju pārliecināta, ka ceturtajā klasē ne pārāk tā latviešu valoda. Man tā likās, bet, kad izmantoju sinonīmu, tad jā.”

Cenšoties palīdzēt bērniem, skolā izveidots pulkstenis ar latviskiem skaidrojumiem, dažādas frāzes un vēlējumi latviešu valodā sagaida arī uz kāpnēm. Lai saprastu, kas ir skolas stiprās puses un kas vēl būtu darāms, Jelgavas 5. vidusskola bija viena no 18 mācību iestādēm, kas iesaistījās pilotprojektā “Izglītības iestāžu partnerības kā atbalsts pārejai uz mācībām latviešu valodā”. Balode: “Mēs izdomājām, ka varētu braukt viens pie otra uz skolu un pasniegt stundas citiem skolēniem. Tā arī ir savā ziņā pieredze. Mūsu klase un Zemgales vidusskolas klase ieguva jaunus draugus.”

Projekta eksperte stāsta, ka, tiekoties ar projektā iesaistītajiem pedagogiem, sākotnēji bijis daudz jautājumu no mazākumtautību skolām, bet pavisam negaidīti izaicinājums parādījies partneru skolās ar 100% mācībām latviešu valodā. “Bērni, kuriem latviešu valoda nav dzimtā valoda, bet kuri ir skolās ar latviešu mācību valodu, es teiktu – vietām ieplūduši, vietām mērķtiecīgi izvēlējušies. Tas izaicinājums parādījās, ka latviešu skolās saziņas valoda starp bērniem kļūst krievu valoda. Tas tiešām ir reāls izaicinājums. Es nesaku, ka visas skolās un visās vietās.”

Tuvojoties projekta noslēgumam, nācies secināt, ka cerības īsti neesot attaisnojušās, bet nevarot runāt arī par zaudējumiem, jo skolas esot sapratušas, kas viņām nepieciešams. “Ir dažādas vajadzības un dažādas grupas. Iespējams, viena no programmām, kas būtu jāveido pirmsskolas pedagogiem, ir latviešu valoda caur latviešu bērnu dzeju, pasakām, teātra izrādēm, veidojot tādu bērnu valodu, ja tā drīkstētu teikt,” saka projekta eksperte Inga Pāvula. 

Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve Kristīne Niedre-Lathere: “Vēl viens ļoti būtisks segments, kas šo procesu var padarīt daudz mierīgāku un lēzenāku, ir vecāku auditorija. Tas ir darbs ar vecākiem, kas arī ir īpaši izceļams un, protams, arī plānojams.”

Ministrijas vīzijā latviešu valodai ir jāienāk ne vien mācību stundās, bet arī starpbrīžos, fakultatīvajās nodarbībās un visā skolas teritorijā. Pilnīga pāreja uz mācībām latviešu valodā paredzēta līdz 2025. gadam.