Vairāk nekā 42 000 – tas ir skaitlis statistikā, kas pasaka, cik daudz cilvēku no Latvijas 1949. gada 25. martā tika izsūtīti uz Sibīriju. Bet aiz katra cipara ir cilvēks ar savu vārdu un dzīvi. Jau pirms diviem gadiem jūnijā tiešraidē no katras pašvaldības izskanēja izsūtīto cilvēku vārdu lasījumi. Tādi būs arī 25. martā.

Kāds vēl tikai ceļā uz šo pasauli, kādam daži mēneši tajā, vēl kādam vairāk nekā 90 gadu – virknējas vārdi, uzvārdi, gadu skaits un vieta, no kuras sākās mokpilnais ceļš uz Sibīriju. Un virkne ir gara, jo tie ir 42 300 cilvēku. Viņu vārdi 25. martā skanēs no visiem Latvijas novadiem un valstspilsētām. Kuldīgas novadā šis uzdevums uzticēts muzejam. Aicinājumam iesaistīties lasīšanā atsaukušies dažāda gadagājuma cilvēki. No šīs teritorijas deportēti tika vairāk nekā 2200 cilvēku, viņu vārdi izskanēs no Skrundā esošā vagona – līdzinieka tam, kādos cilvēki tika izvesti.

Kuldīgas novada muzeja apmeklētāju centra speciāliste Liene Blūma: “Tie cipari, ko mēs lasām, tā sajūta tāda, ka viņi uz mūžīgiem laikiem kaut kādā mērā ir palikuši tajā vecumā, kādā viņi ir izsūtīti. Tas noteikti bija tāds lūzuma punkts, kas nevar palikt nepamanīts, un tas mani šajā vārda lasīšanas procesā ļoti personīgi uzrunāja.”

“Kaut vai sekundes simtdaļu nosaucot to vārdu, es vienmēr padomāju, kas viņš varēja būt šeit, šai zemei. Varbūt tas bija izcils dzejnieks vai kordiriģents, vai lielisks zemes apsaimniekotājs,” saka kuldīdzniece Inese Afanasjeva.

Šāda pasākuma iniciatore ir Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete. Pirmo reizi tiešraidē lasījumi notika 2021. gadā, kad izskanēja 14. jūnijā deportēto cilvēku vārdi. Viņa atzīst, vēlējusies atceres pasākumus padarīt sirsnīgākus, gandarīta, ka šādi lasījumi, kuros ietverti no padomju deportācijām visu cietušo valstu cilvēku vārdi, izskan arī Briselē. Tie būs jūnijā. Kalniete: “Šogad pirmo gadu šī vārdu lasīšana būs pēc parlamenta vadības lēmuma, Prezidija lēmuma. Tā notiks jau kā oficiāla ceremonija. Tas ceļš, ko mēs kā smilšu graudus gadu gadiem esam birdinājuši, beidzot esam sasnieguši sapratni, ka komunisms ir noziedzīgs, totalitārs režīms ne tikai oficiāli pieņemtos dokumentos, bet arī deputātu apziņā.”

25. martā pkst. 11.00 īpaši piemiņas pasākumam izstrādātā digitālā kartē “deportetie.kartes.lv” no katra novada sāks skanēt deportēto cilvēku vārdi. Katrs var izvēlēties sev interesējošo novadu. Lasījumi šai vietnē saglabāsies. Tos varēs apskatīt arī pēc tiešraides. Tāpat te ir saglabāti arī 14. jūnija lasījumi. Karti pēc Latvijas Valsts arhīva veidoto deportēto Latvijas iedzīvotāju saraksta un tur norādītajām vēsturiskajām adresēm veidojis uzņēmums “Jāņa sēta”. Jāteic, ka arhīvos esošā informācija var būt nepilnīga, tāpēc kartē ir iespēja ziņot par labojumiem.