Bauskas novadā no nākamā gada ar paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokli (NĪN) 1,5% apmērā no kadastrālās vērtības apliks mājokļus, kuros nav deklarētas nevienas personas. Izņēmums būs dārza mājas un vasarnīcas līdz 40 kvadrātmetriem un ekspluatācijā nenodotās ēkas. Šāds lēmums esot pieņemts, jo pieprasījums pēc dzīvokļiem esot, bet deklarēto personu skaits nepalielinoties.
Paaugstināta nekustamā īpašuma nodokļu likme - 1,5% no kadastrālās vērtības - mājokļiem, kuros nav deklarētas nevienas personas, Bauskas pusē līdz šim bijusi tikai Iecavas novadā. Pēc teritoriālās reformas pieņemts lēmums, ka šādi noteikumi attieksies uz visu jauno Bauskas novadu, tostarp arī uz tukšajiem dzīvokļiem pagastos. “Mazajos ciemos jau tas minimāli ietekmēs. Lielākā problēma ir Iecava un Bauska. Kā jūs zināt, tiesu izpildītāji, kas izsludina dzīvokļus izsolē, lielākoties tur pārpērk pārpircēji, kuri laiž iekšā īrniekus. Nu, tad vai nu viņi maksā, vai ļauj cilvēkiem deklarēties. Vismaz kāda daļiņa nodokļos mums atnāks un arī valsts budžetā,” saka Aivars Mačeks, Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietnieks.
Valsts budžets vairāk varētu saņemt arī no privātpersonu izīrētajiem dzīvokļiem, kur nereti, nevēloties maksāt nodokļus, izīrēšanas faktu nereģistrē, īrniekiem deklarēties mājoklī neatļauj. Cik novadā ir mājokļu, kuros neviens nav deklarēts, pašvaldībā neatklāj, tomēr tie esot vairāki simti.
Nevienu no uzrunātajiem baušķeniekiem jaunās izmaiņas tieši gan neskaršot, tomēr, viņuprāt, šis neesot īstais brīdis, kad pašvaldībai mēģināt ieviest kārtību īres tirgū.
Jaunā novada saistošajos noteikumos pārņemta arī līdzšinējā Rundāles novada pieredze, kur atlaide 50% apmērā tika piešķirta zemei līdz trim hektāriem. “Mēs šos noteikumu apvienojām visā jaunajā Bauskas novadā - paaugstināta likme tiem, kur nav deklarēto par mājokļiem, bet, ja viņš ir deklarēts, viņam ir 50% atlaide, bet ne no mājokļa, bet gan zemes īpašumam,” skaidro Aivars Mačeks, Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietnieks.
Tiek prognozēts, ka no paaugstinātā NĪN pašvaldības ieņēmumi varētu palielināties par 200 000 eiro. Savukārt atvieglojumos par zemi summa varētu samazināties, tādējādi finansiāls ieguvums pašvaldībai nebūtu, bet palielinātos deklarēto iedzīvotāju skaits, kas nav mazsvarīgs dažādos Eiropas Savienības projektos, un, protams, pašvaldību vēlēšanās.
Cīņu par deklarēto iedzīvotāju skaitu, izmantojot paaugstināto NĪN, pirmā aizsāka Rīga un toreizējais Carnikavas novads. Lai gan dažkārt, mēģinot saņemt visas atlaides, vienas ģimenes locekļi tika piedeklarēti dažādās pašvaldībās, ieguvums esot bijis. “Kaut kādi divi tūkstoši mums piedeklarējās pa tiem gadiem. Vienkārši mēs ar to ļoti sakārtojām deklarēšanās sistēmu novadā. Tas ir tas galvenais ieguvums, ko mēs patiesībā ieguvām,” atzīst Daiga Mieriņa, bijušā Carnikavas novada domes priekšsēdētāja, Ādažu novada domes deputāte.
Jāpiebilst, ka šo praksi no Carnikavas, lai gan ar nelielām korekcijām, pārņēmis arī jaunais Ādažu novads.
