Tukuma novadā kopš 2013. gada iedibināta novadnieka, izcilā aktiera, režisora un teātra pedagoga Žaņa Katlapa balva. Atšķirībā no teātra gada balvas “Spēlmaņu nakts”, šai balvai laureātus nosaka nevis žūrija, bet gan Katlapa dzimtās puses teātra mīļi. Šogad balvai nominēti Gundars Āboliņš no Jaunā Rīgas teātra un Jakovs Rafelsons no Mihaila Čehova Rīgas krievu teātra.
Durbes pils zāle ir ļaužu pārpildīta, jo atkal gaidāma tikšanās ar iemīļotiem aktieriem, Gundaru Āboliņu no Jaunā Rīgas teātra un Jakovu Rafelsonu no Mihaila Čehova Rīgas krievu teātra, ko paši novada ļaudis ar enerģiskā publicista Arņa Šablovska palīdzību nominējuši tradicionālajai aktiera, pedagoga un režisora Žaņa Katlapa balvai.
Tukuma novada iedzīvotājs, kādreizējais Jaunatnes teātra darbinieks Anatolijs Svensis: “Es Gundaru atceros no tiem laikiem, kad Baumanīte [red. aktrise, režisore Lūcija Baumane] viņus ievadīja kā cāļus Jaunatnes teātrī. Visu to kursu: Plēpi, Gunti Skrastiņu. Viņš tik daudzās lomās tais laikos piedalījās. Nebija tādas izrādes, kurā Gundars nepiedalītos.”
Lai gan dažkārt Žaņa Katlapa balva saukta arī par lauku balvu, aktieru vidū tā jau kļuvusi prestiža, jo neesot apvīta intrigām, bet gan piepildīta ar skatītāju mīlestību. “Vismaz diviem maniem kolēģiem tā ir piešķirta. Šķiet, Alvim Hermanim un Kasparam Znotiņam. Ja es esmu ticis tādā kompānijā, tad jau tas kaut ko nozīmē,” saka jaunā Rīgas teātra aktieris Gundars Āboliņš.
Skatītāju mīlestību Gundaram Āboliņam apliecina arī balvas pasniegšanas laikā no kāda skatītāja saņemtā ilgus gadus glabātā cepure, ko aktieris aizmirsis kādā filmēšanās reizē Tukuma novadā.
Ukrainā – Doņeckas apgabalā – dzimušo M. Čehova Rīgas krievu teātra aktieri Jakovu Rafelsonu latviešu publika vairāk pazīst no seriāliem, kur viņš runā ar īpaši interesantu akcentu, par ko viņam allaž pārmetis viņa tēvs, kurš dienējis Latvijas armijā. “1941. gadā viņš aizbrauca un 1964. gadā atgriezās Latvijā. Viņš izkāpa uz perona 1964. gadā, cik daudz laika bija pagājis, sāka runāt latviešu valodā, it kā nemaz nebūtu aizbraucis.”
Tomēr vienu no spilgtākajām un neaizmirstamākajām lomām Latvijā aktieris nospēlējis krievu valodā, šeit pat Tukumā Durbes pilī pirms daudziem gadiem.
Rafelsons: “Šeit bija Zaporožecu sacensības. Mani uzaicināja tā, lai neviens nezina, teica: “Jūs būsiet Zaporožjes auto rūpnīcas direktors. Es atbraucu, uzliku saules brilles. Bija ap 5000 cilvēku. Ar mani iepazīstināja kā ar Zaporžjes rūpnīcas direktoru, es devu interviju vietējam laikrakstam kā rūpnīcas direktors. Viņi man teica, kad svētki beigsies, mēs pateiksim, kas jūs esat.”
Patiesība gan atklājās tikai saņemot Žaņa Katlapa balvu, ko aktierim pasniedza toreizējais Tukuma domes priekšsēdētājs Juris Šulcs. Viņš tāsta: “Tā ideja jau bija tāda, ka mēs ar Arti jau beigās gribējām pateikt, ka tas ir mūsu mākslinieks, aktieris, bet viss tā aizgāja, ka mēs teicām, ka negribam mukt no šejienes, jo cienījami cilvēki nāca ar vizītkartēm un pa profesionālām lietām runāja.”
Žaņa Katlapa balvu iepriekš saņēmuši divdesmit izcili mākslinieki, katra tikšanās tukumniekiem ir īpaši svētki.
