Tagad arī zobārstiem un vecmātēm dotas tiesības atsevišķos gadījumos izsniegt darbnespējas lapas saviem pacientiem. Līdz šim to drīkstēja tikai ārstējošais ārsts vai ārsts konsultants. Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijā vērtē, ieguvēji galvenokārt būs pacienti.
Turpmāk arstniecības iestādē praktizējošam zobārstam būs tiesības izsniegt darbnespējas lapu savam pacientam par pirmajām trīs dienām. To paredz valdības šonedēļ apstiprinātie Veselības ministrijas noteikumi. Gandarīta par to ir zobārstniecības klīnikā “Dentalfiks” Valmierā praktizējošā zobārste un zobu ķirurģe Jūlija Hmeļevska. Viņa ReTV norāda, ka īpaši pēc sarežģītiem zobu raušanas gadījumiem vai ķirurģiskām manipulācijām var rasties situācijas, kad cilvēks nevar doties uz darbu. “Īpaši ziemā, īpaši vīrieši – smaga darba darītāji, kuriem darbs ir ārā. Es viņu redzu klātienē, varu šo darba nespējas lapu izrakstīt. Tas ir ļoti labi. Pirmās trīs dienas ir pašas kritiskākās. Man kā zobārstam ir tiesības un zināšanas, lai izvērtētu. Es jums varu teikt, ka tiešām cilvēks pēc zobārsta apmeklējuma dažreiz nav spējīgs iet uz darbu un pildīt darba pienākumus, jo var celties ķermeņa temperatūra, parādīties sejas tūska, pat zilums.”
Zobārste uzskata, ka trīs dienas lielākoties ir pietiekami, lai arī pēc sarežģītām zobārstniecības manipulācijām cilvēks atgūtu darba spējas. Tam piekrīt arī Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijā. Šeit norāda, ka veiktās izmaiņas krietni atvieglos dzīvi pacientiem, kā arī ģimenes ārstiem. “Bieži vien bija tādas kuriozas situācijas, ka pacienti atnāk, lūdz šis darbnespējas lapas. Vienīgais dokuments, kas apliecina, ka ir veikta kāda procedūra, ir čeks par zināmu summu, neviens vairāk nevar mums pastāstīt, kas īsti ir noticis. Vai tur ir kaut kas šūts, griezts vai rauts. Mums ir grūti sniegt noteiktas rekomendācijas, izaicinājums noteikt darba nespēju kā tādu, gan arī izvērtēt, cik ilgi tā ir nepieciešama. Protams, ka mēs izlīdzējām pacientiem un vajadzības gadījumā visu šo administratīvo pusi arī nodrošinājām,” saka Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas valdes loceklis Ainis Dzalbs.
Dzalbs atzinīgi vērtē arī valdības lēmumu dotas tiesības vecmātēm, kuras uzrauga fizioloģiski noritošu grūtniecību izsniegt darbnespējas lapu B, kas saistībā ar pirmdzemdību un pēcdzemdību atvaļinājumu. “Būti loģiski, ja viņām ir tiesības izsniegt šīs darba nespējas lapas, kas likumdošanā ir paredzētas. Šis punkts un apstāklis tagad ir sakārtots. Ieguvums būs sekojošs, ka tas mazinās slogu pacientiem, tieši šo birokrātisko, lai saņemtu dokumentus. Tas savā veidā atslogos arī ģimenes ārstus. Mums nebūs jānodrošina dokumentācijas aprite par pakalpojumiem, ko īsti neesam snieguši.”
Latvijas Vecmāšu asociācijas valdes locekle Vija Bathena-Krastiņa uzsver, ka vecmātēm šis lēmums ir tiešām ļoti būtisks, lai pilnvērtīgi varētu strādāt ar jaunajām māmiņām. Savukārt, ja grūtniece saslims, darba devēja apmaksātu darbnespējas lapu vecmātes neizsniegs. “Vecmātes prasmes ir tādas, ka mēs izvērtējam un identificējam riskus. Tās ir tās mūsu profesionālās prasmes – spēt nianses uztvert un nosūtīt pie specālista. Vecmātes praksē visbiežāk tas būs ginekologs-dzemdību speciālists vai ģimenes ārsts.”
Vecmātēm būtiski atrisināt vēl kādu nozīmīgu jautājumu, proti – panākt tiesības izrakstīt kādu daļu grūtniecēm nepieciešamu recepšu medikamentu, piemēram, kādus dzels preperātus.
Foto: Freepik; ilustratīvs