Raidījumā “Personības kods” viesojas arhitekts un politiķis Uldis Pīlēns. Sarunā ar Ingu Gorbunovu par Ulda dzīves uzdevumiem, sabiedrības kritiku, ideju rašanos, “Olu” un kandidēšanu uz Valsts prezidenta posteni.

Pasaule mainīsies. Nevar palikt malā

Kāpēc Uldim Pīlēnam bija atkal jāatgriežas politikā, ja reiz tur jau bijis un izlēmis aiziet? Kādēļ piekrita kandidēt par prezidentu? Jautājumi, kas bieži vien izskan sociālās saziņas vietnēs. Kāpēc atgriezties, ja ir viss. Veiksmīga karjera, pietiekami daudz naudas un paliels cienītāju loks.“Tas, iespējams, skaļi skan, bet tā ir atbildība par vietu, kurā esi piedzimis, un vecāku, vecvecāku, bērnu un mazbērnu likteņiem. Mums katram, man liekas, šajā dzīves posmā, kur jau apzināmies, ka dzīvē pliki atnākam un pliki arī aiziesim, dzīves laikā radītais īpašums vai labklājības statuss nav tik svarīgs. Moljēram ir skaists citāts – tu esi dzīvē atbildīgs ne tikai par tām lietām, ko dari, bet arī par tām, ko nedari – ko varēji darīt, bet kaut kādu iemeslu dēļ nedarīji.”

Katram no mums ir līdzatbildība pret teritoriju un kopienu, kurā dzīvojam. “Tā ir mūsu valsts. Tā ir Latvija, kurā, ja esi bijis relatīvi veiksmīgs, izgājis cauri vairākām krīzēm – un vēl turpini iet – , ja aiz tevis ir ar kolēģiem kopā no nulles radīts uzņēmums, tu esi projektu cilvēks un redzi, ka valstij neiet labi, un ir šī ģeopolitiskā situācija – 2022. gada 24. februāris, Krievijas nodevīgais iebrukums Ukrainā –, tad saproti, ka nevari palikt malā.”

“Pasaule mainīsies. Vienalga, vai mēs to gribam, vai ne, bet tā notiks. Esam daļa no liela kopuma, civilizācijas. Katram dzīvē ir savs uzdevums. Mēs esam atbildīgi par to, kas notiks ar Latviju,” uzsver Uldis.

Ja nespēj turēt kritiku, politikā nav, ko darīt

Dzīvo ar pārliecību, ka ir veiksmīgs uzņēmējs, lasa lekcijas pārpildītās zālēs, apkārtējie cilvēki mīl un ciena. Bet – pietiek atgriezties politikā, lai sociālās saziņas vietnēs uzzinātu – Kremļa aģents, Šķēles izsūtāmais zēns… “Te ir interesants jautājums, vai mēs dzīvojam savu dzīvi sev, vai dzīvojam, kā par mums domā citi, pielāgojamies, lai būtu pēc iespējas optimālākā pocīzijā.”

“Ja tu nespēj panest kritiku – arī arhitektam jāapzinās, ka ne katra tava būve patiks visiem, katrs stāstīs pasakas savas izpratnes līmenī –, tad tajā amatā nav, ko darīt. Ja nespēj turēt kritiku, apmelojumus, izdomājumus un tamlīdzīgi, arī politikā nav, ko darīt.”

“Tāda, kāda tagad sāk izskatīties politika – ar mākslīgo intelektu, ar balsu imitācijām –, pēc būtības no tās atgrūdīs vēl vairāk cilvēkus. Paliks tikai tie paši stiprākie. Viņiem jābūt ar labu ētikas kodu. Tas vēl vairāk sašaurina civilizācijas attīstības gaitu. Nav nekā sliktāka par neētisku politiķi, politiķi, kurš melo.”

Uldis uzsver, ka viņa iekšējo pārliecību nevar sašķobīt ar visiem izskanējušajiem pārmetumiem un arī apmelojumiem. “Mans ieķšējais kodols no tā nemainās. Es zinu, kas ir mans dzīves uzdevums, esmu gana stiprs, lai turētu kritiku.”

“Ola” un akvārija zivtiņas

Raidījuma “Personības kods” tapšanas gaitā ciemojamies arhitekta Ulda Pīlēna radītajā “Ola foundation” kultūrtelpā. Sarunājamies zemākajā “Olas” izstāžu zālē jeb pagrabstāvā. Varētu pat teikt, ka sēžam zem ūdens. “Gruntsūdens ir apmēram tur, kur ir griesti. Šis ir Ķīpsalas dziļākais punkts. Tehniski vissarežģītākais no būvniecības viedokļa – gan būvniecības laikā, gan vēlāk tikt ar ūdeņiem galā. ”

Jautājot par to, kā rodas idejas, Uldis atbild, ka nezina, “ja nekas nav bijis un ja ir balta papīra lapa vai balts audekls kā māksliniekam”. “Var mēģināt saplānot lietas – izveidot kompozīciju, kā mūs māca gleznot un zīmēt. Un ir otrs ceļš, kas ir mans ceļš, – intuitīvais. Tu ielaid sevī – man to patīk salīdzināt ar akvāriju –, vienu zivtiņu, otru, trešo.. viņas savstarpēji kustas. Ir runa par idejas un tēmas saderību arhitektūrā. Katra tēma ir kā zivtiņa.”

Zemesgabals Ķīpsalā tika nopirkts privātmājas būvniecībai. “Mums ar Ilzi [Ulda sieva Ilze Pīlēna] patīk braukt uz Indiju. Sēžot Indijas okeāna krastā Ilzei teicu: “Paklau, mums ir dzīvoklis ar skatu uz ūdeņiem Ķīpsalā, varbūt uztaisām kaut ko sabiedriski lietderīgu?” Tā bija šī mirkļa izjūta. Ilze teica – labi!” Maisam gals bija vaļā. Tā ir plūsma – skatīties uz lietām un nedefinētu projektu kā tādu. Vēl nav pasūtījuma un nezinām, kāda funkcija šeit būs, bet gan to, ka vēlamies ko sabiedrībai noderīgu.”

Uldis saka, ka iecere izdevusies, jo “Ola” ir lieliska vieta koncertiem, izstādēm, semināriem un konferencēm.

Pieredzi nevar iemācīt. Tā jāpiedzīvo

Uldis jauniešiem piedāvā bezmaksas lekcijas. “Mans uzdevums ir dot jauniešiem zināšanas par pieredzi. To mēs nevaram iemācīt. Tā ir jāpiedzīvo.”

Uldis uzsver, ka labprāt vēlas dalīties pieredzē, jo kādam tā var noderēt un palīdzēt. “Ja kādam no jauniešiem aizķersies viens vai otrs teikums, tas jau būs labi.” 

Par grāmatu “Mans uzņēmēja kods” Uldis Pīlēns saka: “Es pats biju domājis – rakstu grāmatu sev. Ja vēl kādiem trim ir interesanti, tad ir labi. Atceros, kādā man veidā mani mentori padarīja interesi par uzņēmējdarbību tikai ar saviem izteikumiem un bez lielām skolām.”

*

Uldis Pīlēns uzskata, ka no sevis mēs nevaram aizbēgt pat nomainot teritoriju, jo esam piederīgi šai zemei kā koki, kas izaug Latvijā un neaug nekur citur.

Uzzini vairāk raidījumā “Personības kods”! Sarunā par to, vai, izveidojot un gadiem vadot lielu uzņēmumu, iedvesma, radošums un spēja atkal radīt ko jaunu nepaliek otrajā plānā un vai pēc prezidenta vēlēšanām joprojām ir vēlme darboties politikā.

Foto: Edijs Pālens/LETA