Smilšakmens ieži un alas vilina daudzus ceļotājus, taču šie dabas veidojumi ir trauslāki, nekā varētu šķist. Ieraksts “Es te biju” vai jebkāds cits ieskrāpēts vārds pamatīgi bojā dabas pieminekļus, kā arī nodara lielu postu ekosistēmai, kas mīt uz alu vai smilšakmens iežu sienām. Tāpēc šāda rīcība ir aizliegta.
Gūtmaņala Siguldā ir apmeklētāju iecienīta vieta. Jau dodoties tās virzienā, pamanām kādu jaunieti, kura alas sienā cenšas ieskrāpēt savus iniciāļus. Dabas aizsardzības pārvaldes speciālistes meitenei izskaidro, kādu postu var nodarīt šāda viņas rīcība. “Pieiet drīkst, pētīt drīkst, bet jaunus skrāpējumus smilšakmeņos nedrīkst veikt. Smilšakmenis ir ļoti mīksts, tas ātri degradējas, brūk, drūp. Viss tas, kas ir redzams uz smilšakmeņa, ko var izpētīt, paņemot rokā lupu vai pat mikroskopu, tad tās ir aizsargājamas sugas, kas tur aug,” stāsta Gaujas Nacionālā parka dabas izglītības centra vadītāja Anda Andrušaite.
Skrāpējot un bojājot smilšakmeni, tur mītošas augu sugas nemitīgi tiek iznīcinātas. Smilšakmens ieži ir vienīgā šādu augu sugu mājvieta, tās nekad nevarēs dzīvot mežos, jūrās vai pļavās. Andrušaite: “Paņemot lupu, ir vietas, kur ir ļoti melns ķērpītis, kura nosaukums ir cistokoleja. Sanāk tāds vārdu mežģis. Tā ir gana reta, var augt tikai noēnotās vietās un uz smilšakmens. Tāpat uz alas sienām ir ļoti interesantas paparžu sugas, nav tā kā mežā – lielas papardes.”
Smilšakmens ieži ir mājvieta arī dažādām kukaiņu un putnu sugām. Lai gan Gaujas Nacionālais parks ir smilšakmens iežiem, atsegumiem un alām bagātākā vieta Latvijā, tomēr salīdzinājumā ar pārējām dzīvotnēm tas tomēr ir ļoti neliels apjoms.
Gūtmaņalu ik gadu apmeklē aptuveni 300 tūkstoši apmeklētāju, tad iedomājieties, kas no šī smilšakmeņa paliks pāri, ja katrs tajā vēlēsies ierakstīt savu vārdu! Dabas aizsardzības pārvaldes Vidzemes reģiona administrācijas vadītāja Ilze Millere: “Šie vecie skrāpējumi, kas jau ir, tie ir vēsturiski un tiek uzskatīti par kultūrvēsturisku vērtību, bet jauni vairs nav atļauti, lai nebojātu šo pieminekli.”
Vēsturiskos uzrakstus alas sienās ar interesi pēta daudzi apmeklētāji. Kāda kundze ievērojusi ieskrāpētu savas dzimtās pilsētas nosaukumu.
Nelielajā Viktora alā, kura atrodas turpat blakus Gūtmaņa alai, daudzi apmeklētāji cenšas ierāpties pa nogāzi, kas tam nav paredzēts. Tādā veidā bojājot gan alu, gan arī zemsedzi. Dabas aizsardzības pārvaldē norāda, ka šajās brīvdienās to iecerēts novērst, nogāzi norobežojot. Lai sargātu dabas vērtības, vides inspektori turpinās tās apsekot un uzraudzīt. Gadījumos, ja konstatēta to bojāšana, var piemērot naudas sodu, fiziskām personām līdz 1000 eiro, juridiskām līdz 2400 eiro. Sevišķi ļaunprātīgu rīcību gadījumā var iestāties arī kriminālatbildība.
