Katra trešā Latvijas sieviete dzemdību laikā saskārusies ar vardarbīgu attieksmi no vecmātes un personāla puses, liecina nesen veiktais pētījums. Visbiežāk kā vardarbība tiek minēti aizvainojoši komentāri par ķermeni un prasmēm, kā arī palīdzības saucienu ignorēšana. Būtiski, ka 35 procenti aptaujāto arī atzinušas, ka negatīvā pieredze ietekmējusi lēmumu par nākamā bērna radīšanu.

Informācijas noklusēšana, neiejūtīga pieskaršanās un turēšana, draudi un iebiedēšana – tikai daži no piemēriem, ko sievietes min pētījumā par negatīvo dzemdību pieredzi. Starp viņām ir arī Līva, kura stāsta, ka dzemdībām bija ļoti gatavojusies, taču skaistais brīdis pārvērtās haosā – vīram liedza būt klāt dzemdībās, taču pats galvenais, nesaskaņojot ar Līvu, tika veikta “ūdeņu pārduršana” un pieņemts lēmums par ķeizargriezienu. “Sapratu, ka man vajag palīdzību, ņēmu PEP mammu, kura arī ļāva saprast, ka tā bija reāla vardarbība. Gan emocionāla, kur noniecina ar vārdiem, gan fiziska, kur es saku “nē”, bet man dur ar āķi, it kā es būtu gaļas gabals.”

Savukārt Diāna, divu bērnu mamma, piedzīvojusi emocionālu vardarbību, saņemot nicinošus komentārus. “Ko tu te guli, vai tad nevari apsēsties? Kas ar tevi ir, kāpēc tā izskaties? Pretīgi komentāri. Uztaisīt jau visas māk, bet piedzemdēt neviena nemāk. Vai tad es vispār neko nejēdzu? Visu laiku uz mani kliedza.”

“Man ir apnikuši komentāri, ka tie jau ir tikai daži gadījumi, ka tas tiek pārspīlēts vai ka manā paziņu lokā tā nevienam nav bijis. Lūk, tagad ir skaitlis, uz ko atsaukties. Tā ir milzīga problēma,” norāda pētījuma autore Agra Lieģe-Doležko.

Pret šo gan iebilst uzrunātās vecmātes, uzsverot, ka liela daļa grūtnieču dzemdībām nav gatavas, tādēļ gaidas nesakrīt ar realitāti. “Katrās dzemdībās, katrā brīdī var iestāties brīdis, kad bērniņam kļūst grūti. Tas ir minūšu jautājums. Reizēm viņš ir izejā, tiešām vienkārši ir stingrāk jāpaspiež. Ja sieviete nereaģē uz to, ko mēs sakām, tad ir jāmaina balss tonis, stingrāk, skaļāk jāpasaka, lai viņa sadzird un saprot, ka situācija ir nopietna. Tajā brīdī mums nav laika gari skaidrot, mēs varbūt pasakām teikumu, ko darīsim, bet viņa to pēc tam aizmirst,” saka Agnese Lemeševska, vecmāte.

Divu bērnu mamma Kristīne: “Es biju saklausījusies visādus šausmu stāstus, cik tas būs briesmīgi, vardarbīgi, tāpēc gāja grūti, jo biju psiholoģiski negatava. Otrajām dzemdībām biju psiholoģiski gatava, tāpēc viss bija normāli. Ne velti mums ir tautasdziesmas, kur sieviete pirms dzemdībām no visiem atvadās, jo nezina, vai iznāks no pirtiņas dzīva. Jā, medicīna ir attīstījusies, bet tik un tā tas ir dzīvības un nāves slieksnis. Ja dzemdētāja šoka stāvoklī nesadarbojas, bet vecmāte, piemēram, pakrata aiz pleca, lai saņemas. Vai tā tiešām ir vardarbība, ja gala cena ir reāli izglābta dzīvība?”

Vecmāte Agnese Lemeševska stāsta, ka netic tik sliktai statistikai, taču arī nenoliedz vardarbīgus gadījumus, tāpēc aicina sievietes par tiem ziņot. Speciālisti iesaka vispirms sazināties ar konkrēto medicīnas iestādi, kā arī savu palīdzību gatava sniegt vecmāšu asociācija. Taču vissvarīgāk ir ziņot Veselības inspekcijai. Pērn par veselības aprūpes kvalitāti ginekoloģijā un dzemdniecībā bijuši vien 37 iesniegumi. Veselības inspekcijas pārstāve Iveta Balode: “Ļoti bieži šajos iesniegumos, arī pētījumā, parādās problemātika, ka neapmierinātība ir ilgi gruzdējusi, tikai tad par to sāk runāt. Mēs varam mainīt lietas un tās uzlabot, ja mēs rīkojamies uzreiz. Iesniegumu inspekcijā var rakstīt par laiku, kas bijis divi gadi.”

Pagājušajā gadā inspekcija pirmo reizi saņēmusi konkrētu sūdzību par vardarbību dzemdībās. Balode: “Ginekologs un dzemdību speciālists nebija ievērojis pacienta tiesības uz laipnu komunikāciju. Ir izteikts aizrādījums par izteikto gadījumu, kā arī iesniegums ir nosūtīts izvērtēšanai Latvijas Ārstu biedrības ētikas komisijai.”

Vecmātes iesaka grūtniecēm apmeklēt izglītojošos kursus medicīnas iestādē, kurā dzemdības plānotas, tādējādi laicīgi iepazīstot personālu, savukārt pētījuma autori turpināšot aktualizēt šo problēmu un tās risināšanā iesaistīt attiecīgās institūcijas.