Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas apkopotajiem datiem, pagājušajā gadā citām izglītības iestādēm pievienotas vai slēgtas 35 mācību iestādes. Šogad skolu tīkla sakārtošana pašvaldībās turpinās. Tomēr, uzklausot iedzīvotāju iebildumus, dažkārt vismaz uz laiku tiek saglabātas arī mācību iestādes, kurās mācās tikai pārdesmit skolēni.

Pagājušajā gadā, apvienojot vai mainot īstenotās izglītības pakāpi, pēc Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) datiem, reorganizēta 41 mācību iestāde. Starp tām arī Vānes skola Tukuma novadā, kas kopš šī mācību gada kļuvusi par sākumskolu. Skolā mācās 19 bērni, strādā 12 pedagogi, tomēr skolu esot nepieciešams saglabāt arī turpmāk. Vānes sākumskolas direktore Baiba Asmiņa: “Es nevaru mākslīgi palielināt skolēnu skaitu. Viss atkarīgs no apstākļiem. Visi skolēni, kuri mācās šajā skolā, ir šejienes bērni. Mums viņi ir jābalsta. Kā vieta, kur mēs varam izglītoties. Iegūt zināšanas, prasmes. Tās arī pielietot vēlāk dzīvē.”

Zemītes skola reorganizāciju piedzīvojusi 2020. gadā. Pašreiz šeit no pirmās līdz sestajai klasei apvienotajās klasēs mācās 24 bērni. Proporcija starp pedagogiem un skolēniem ir 1:2. Nevienam skolotājam neesot pilna likme. Līdz ar to arī atalgojums ir zemāks. IZM publiskajā telpā jau vairākkārt norādījusi, ka, lai izpildītu pedagogu atalgojuma palielināšanas grafiku, jāslēdz vismaz 60 skolas. Arī mācības apvienotajās klasēs ministrijas ieskatā par kvalitatīvu izglītību īsti nevarot saukt. IZM izglītības departamenta vadītāja Edīte Kanaviņa: “Esmu strādājusi apvienotajā klasē, kur bērnu skaits ir četri un trīs. Man jāsaka, lai cik profesionāli centos veikt savu darbu, ārējie apstākļi liedza bērniem attīstīt pašvadības, sadarbības un komunikācijas prasmes.”

Tomēr mazajās skolās tam nepiekrīt. Zemītes sākumskolas direktore Ramona Liepiņa-Krauja: “Piesakoties darbā, izlasu darba aprakstu un iepazīstos ar iespējamo algu. Es ar to rēķinos. Ja man tas ir par maz, eju uz Rīgu uz ģimnāziju. Ja mēs runājam par skolu, tad, pirmkārt, mēs runājam par bērniem – ne visi ir gatavi mācīties lielajās klasēs.”

Ar divu balsu pārsvaru Tukuma novada deputāti nolēma, ka pagaidām gan Zemītes, gan Vānes skola varēs darbu turpinot. Veiktā analīze gan liecinot, ka tuvākajos gados bērnu skaits nepalielināsies, tāpēc skolām un iedzīvotājiem būšot jāpierāda, ka tās spēj augt un attīstīties. Tukuma novada domes priekšsēdētājs Gundars Važa: “Viņiem būtu jāpiedalās procesā, lai skolu saglabātu. Nevar būt tā, kā pagājušajā gadā Zemītē, kad sešgadniekus pabeidz astoņi bērni, bet pirmajā klasē paliek divi bērni. Es uzskatu, ka tas nav normāli. Tas nozīmē, ka vietējā kopiena par to savu skolu īstenībā nedomā.”

Par skolu tīkla optimizāciju domā arī citos novados. Bauskas novada Stelpē jau šobrīd daudzi bērni dodas uz citām novada skolām. Demogrāfiskā analīze rāda, ka skolēnu pieauguma, visticamāk, nebūs. Bauskas novada izglītības, kultūras un sporta komitejas vadītājs Raitis Ābelnieks: “Skatāmies, ka Stelpes sākumskola atrodas desmit kilometrus no Vecumnieku vidusskolas. Tas ir asfaltēts ceļš. Šajā gadījumā galvenais ir, lai bērni saņemtu kvalificētu pedagogu palīdzību un iegūtu labu izglītību.”

Tomēr iedzīvotāji ir kategoriski pret iecerēto sākumskolas slēgšanu, laiku pa laikam pašvaldības pārstāvjus pārtrauc ar dziesmu, kurā apkopots viņu redzējums.

Skolas nākotni vēl pētīšot ekonomists, jo pašlaik gadā tā saņemot 100 000 eiro no valsts un ap 80 000 no pašvaldības budžeta. Ministrijas ieskatā pie šāda skolēnu skaita varētu runāt par 1.-3. klašu saglabāšanu tuvāk dzīves vietai. Ministrijā, uzklausot arī pašvaldības, uzsākta kritēriju apkopošana, pēc kā varēs izvērtēt, kāds ir skolu tīkls. Plānots, ka jaunie kritēriji varētu stāties spēkā jūnija beigās.