Atlikušas vien divas nedēļas līdz jaunajam mācību gadam. Gandrīz 2900 4.-9.klašu skolēnu krievu valodas kā otrās svešvalodas vietā sāks mācīties citu valodu. Atteikties no krievu valodas bija iespējams līdz 21. jūnijam. Jebkurā skolā – neatkarīgi no tās lieluma – ir jānodrošina, lai skolēns varētu apgūt citu svešvalodu. Ar kādiem izaicinājumiem saskaras dažādās pašvaldībās un kā tos risina?
Viens no novadiem, kur ir visai liels atteikumu skaits, ir Siguldas novads. Tur no krievu valodas kā otrās svešvalodas atteikušies vairāk nekā 200 skolēni. Gandrīz puse no tiem ir no Siguldas Valsts ģimnāzijas. Lai arī tur skolēniem jau līdz šim ir bijusi iespēja kā otro svešvalodu izvēlēties citu valodu, Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors un Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas prezidents Rūdolfs Kalvāns uzskata ka, grūtības skolās sagādās tā saucamo “nulles” grupu veidošanās. Viņš saka: “Mums bija arī devītklasnieki, kas izmantoja savas tiesiskās iespējas to darīt. Mums bija arī astotās klases skolēni, kuri arī pauda vēlmi, ka šajā gadā jaunajā devītajā klasē vairs krievu valodu nevēlas apgūt. Te veidojas scenārijs par tā saucamajām “nulles” grupām. Tas nozīmē, ka veidojas jaunas – primāri vācu valodas – “nulles” grupas – iesācēju grupas ir paralēli tām normālajām plūsmas grupām, jauniešu vācu valodas grupām, kuri mācās, piemēram, vācu valodu no 5. līdz 6. klases. Tas būs izaicinājums skolām.”
Rūdolfs Kalvāns stāsta, skolās, kurās mācības sākas no 7. vai 8. klases, būs jāiegādājas jaunas mācību grāmatas, kas domātas tā saucamajām “nulles” grupām.
Arī Ropažu novadā no krievu valodas apguves atteikušies vairāk nekā 200 skolēnu, lielākā daļa no tiem bijusi Berģu Mūzikas un mākslas skolā. Ropažu novadā norāda, šī ir viena no divām skolām novadā, kur būs iespējams izvēlēties starp vācu un franču valodu, bet pārējās skolās šovasar bija jāmeklē risinājumi otrās svešvalodas nodrošināšanai. Ropažu novada IJKS departamenta Izglītības un jaunatnes nodaļas vadītāja Vija Tomiņa: “Tas negatīvā nozīmē pārsteigums, jo arī pašvaldība, iesaistoties pēc labākās sirdsapziņas, arī skolas uz brīdi nevar atrast šo skolotāju. Šo skolotāju vienkārši Latvijā nepietiek, viņi ir tāpat kā daudzu jomu pedagogi, nepietiekoši sagatavoti vai izvēlējušies darba iespējas citā vietā, šo vācu valodas skolotāju nav.”
Vasaras laikā gan izdevies piesaistīt vācu valodas pasniedzējus no blakus skolām.
Līdzīgi ir arī Gulbenes novadā. Tur, vienā no skolām – Lejasciema pamatskolā – līdz šim vienīgā otrās svešvalodas izvēle bija krievu valoda. Par to skolēnu vecākiem iepriekš neesot bijuši iebildumi, taču pērnā mācību gada beigās pāris skolēniem tomēr ir parādījusies interese mainīt apgūstamo svešvalodu. Tāpēc šajā mācību gadā skolēniem tiks piedāvāta arī vācu valoda.
Lejasciema pamatskolas direktore Ineta Maltavniece: “Šobrīd runājam ar 4. klases vecākiem, kā viņi skatās uz to. Patiesībā visi ir piekrituši, ka klase varētu sākt apgūt otro svešvalodu – vācu valodu – jau no nākamā gada. Un arī vēl tiks organizēts atsevišķi tiem dažiem bērniem, kas raktiski ir attiekušies no krievu valodas mācīšanās. Vecāki mums nav ļoti protestējuši vai pieprasījuši, ka pilnīgi jāmaina momentā. Vecāki ir saprotoši. Arī šie, kas uzrakstīja 7. klasē, tās mammas teica, ja jums ir iespēja, tad mēs mainām.”
Arī Gulbenes novada Lejasciema pamatskolā vācu valodu pasniegs skolotājs, kas jau līdz šim strādājis vienā no tuvākajām skolām. Līdzīga situācija ir arī Valmieras novada Rencēnu pamatskolā. Valmieras novada Izglītības pārvaldes vadītāja Iveta Pāže: “Rencēnu pamatskolā līdz šim kā otro svešvalodu skolēni varēja apgūt krievu valodu. Skola meklē risinājumu, sadarbojoties ar kaimiņu skolu un uzrunājot klātienes nodarbībām vācu valodas skolotāju tiem trim skolēniem, kuri atteikušies no krievu valodas apguves.”
Kalvāns: “Vācu valodas vakances ir lielas, kā es smejos, tagad vācu valodas skolotājs būs fizikas un ķīmijas skolotāja pieprasījuma līmenī. Ja līdz šim vācu valoda bija snaudoša, ļoti reti sastopama Latvijā un mācību priekšmets ļoti mazskaitlīgs, tad tagad pēkšņi ir Renesanse – vācu valoda pēkšņi ir top pieprasītākā vakance.”
No krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves atteikušies kopā 2838 4.-9.klašu skolēni jeb vairāk nekā 4% no visiem šo klašu skolēniem, kas pagājušajā mācību gadā apguva krievu valodu kā otro svešvalodu. Vienlaikus skolām būs jānodrošina iespēja apgūt krievu valodu kā otro svešvalodu līdz pamatizglītības pakāpes noslēgumam, bet ne ilgāk kā līdz 2029./2030.mācību gada beigām. Vienīgie novadi, kuros neviens no skolēniem nav atteicies no krievu valodas, ir Krāslavas un Valkas novadi.
