14. septembrī atzīmēs 165. gadskārtu, kopš dzimis pirmais Latvijas Valsts prezidents Jānis Čakste. Vēsturnieki, pētot dokumentus, gan atklājuši, ka, iespējams, pirmā prezidenta dzimšanas diena nemaz nav mums ierastais 14. septembris. Savukārt Jāņa Čakstes meitām dāvināto gredzenu valkātājas rīt izpildīs viņa pirms simt gadiem atstāto rīkojumu. Vai mēs zinām visu par Jāni Čaksti?
Rīt, 14. septembrī, jau tradicionāli pie Jāņa Čakstes pieminekļa Jelgavā guls ziedi un skanēs uzrunas, godinot Latvijas Valsts pirmo prezidentu dzimšanas dienā, atgādinot par demokrātijas nozīmību un trauslumu. Šogad Čakstem apritētu 165. gadskārta. Tomēr vēsturnieki uzdod jautājumu: “Vai mēs zinām visu par Jāni Čaksti?” Pētot dokumentus, atklājušies jauni fakti, kas liecina, ka, iespējams, mūsu pirmā prezidenta dzimšanas diena nemaz nav mums ierastais 14. septembris.Tas esot saistīts ar jaunā un vecā stila laika skaitīšanas sistēmu. Jelgavas Ģederta Eliasa vēstures un mākslas muzeja pārstāvis Gints Putiķis: “Dzimis Jānis Čakste, kā mēs visi zinām, ir 1859. gada 1. septembrī. Tobrīd spēkā bija Jūlija, nevis Gregora kalendārs, kas ir spēkā šodien. Līdz ar to nobīde automātiski bija 12 dienas, salīdzinot ar šodienu.”
20. gadsimtā tas esot mainījies, un nobīde ar Jūlija kalendāru ir trīspadsmit dienas. Tas nozīmē, ka pēc mūsdienu laika skaitīšanas sistēmas Čakste dzimis 13. septembrī. Putiķis: “Latvijas Tautas padomes stenogrammās no 1918. līdz 1920. gadam norādīts, ka Jānis Čakste dzimis 1859. gada 13. septembrī. Savukārt jau Latvijas Satversmes sapulces, kurā arī viņš bija priekšsēdētājs, stenogrammā kā dzimšanas datums norādīts 1859. gada 14. septembris. Tā kā paliek vieta interpretācijām.”
Putiķis gan norāda, ka tolaik neesot bijis likums, kas noteiktu, kā pareizi pāriet no vienas laika skaitīšanas sistēmas uz otru. Tāpēc realitātē esot bijušas pat četras dažādas grupas. Vieni, pārejot uz jauno laika skaitīšanu, atstājuši datumu nemainīgu, citi pievienojuši divpadsmit dienas, citi trīspadsmit, bet citi vienkārši izvēlējušies sev tīkamu datumu. Kāpēc Jānis Čakste par savu dzimšanas dienu izvēlējies 14. septembri, vēsturnieki nezinot. Arī Čakstes memoriālajā muzejā “Auči” viesu uzņemšanai gatavojas rīt. Pirmā Latvijas Valsts prezidenta mazmazmeita Kristīne Čakste: “Es domāju, ka viņš priecātos. Forši, divas dzimšanas dienas. Svinam un svinam skaisti. Man bija zināms tikai 14. septembris. Šis man ir kas pilnīgi jauns. Vienmēr bija tas 14. septembris, ko mēs svinējām gan Zviedrijā, gan atgriežoties Latvijā.”
Jāteic gan, ka citkārt Jānis Čakste bijis ļoti precīzs, ļoti rūpējies, lai viņa lielā ģimene allaž turētos kopā. Šī iemesla dēļ Čakste savām četrām meitām uzdāvinājis zelta gredzenus, kuros attēlots putns čakste un iegravēts meitas vārds. Dāvinājumam līdzi gan nākuši nosacījumi, ka gredzena nēsētājām ik pa simts gadiem jāsatiekas pie viņa kapa vietas plkst. 12.00 pēc Latvijas laika.
Kristīne Čakste: “Rīt tie simts gadi pirmo reizi būs pagājuši. Protams, tās gredzena nēsētājas šajā laikā ir tikušās ne reizi vien, bet tagad viņām jātiekās arī tur. Tā kā mums jau pirms simts gadiem bija pateikts, kas mums rīt jādara.”
Gredzens tika nodots no paaudzes paaudzē pa sieviešu līniju. Pašreiz fiziski gan esot saglabājušies tikai trīs dāvinātie gredzeni, jo viena no Čakstes meitām bija izsūtīta, Sibīrijā tas esot pazudis. Kādu pārsteigumu vecvectēva dzimšanas dienā sarūpējusi arī Kristīne Čakste, kura rāda zelta rokassprādzi, kas reizē ar gredzeniem meitām dāvināta sievai. Tajā ievietotas visu deviņu Jāņa Čakstes bērnu fotogrāfijas, pašreiz rokassprādzes mantiniece ir Kristīne. Tālāk tā, visticamāk, tikšot nodota viņas mazmeitai, bet tikai ar nosacījumu, ja viņa būs labi apguvusi latviešu valodu.
