Pašvaldību policijas savu iespēju robežās arī turpmāk varēs lemt par iesaistīšanos satiksmes drošības uzraudzīšanā. Par obligātu prasību šāds nosacījums nav kļuvis. Primārā loma pašvaldībās dibinātām policijām ir nodrošināt sabiedrisko kārtību vietējā mērogā un tikai tad, ja, pietiek resursu, sniegt atbalstu Valsts policijai. Vai pašvaldības policijām pietiek resursu veikt arī ceļu satiksmes kontroli?
Brīdī, kad nav saņemti citi izsaukumi, pašvaldības policijas ekipaža Cēsīs dodas uzraudzīt satiksmes drošību uz kādu krustojumu pilsētā, kur autovadītāji bieži nepamana aizlieguma zīmi nogriezties pa kreisi. Inspektoriem darāmā šeit netrūkst. Cēsu novada pašvaldības policijas priekšnieks Guntars Norbuts: “Šis krustojums atrodas ļoti tuvu pie dzelzceļa. Sastrēguma gadījumā automašīnas, kuras gaida, kamēr automašīna nogriezīsies pa kreisi, var palikt uz dzelzceļa pārbrauktuves, tādējādi apdraudot satiksmi.”
Pašvaldības policijas priekšnieks norāda, ka primāri pašvaldības policija uzrauga sabiedrisko kārtību novadā. Taču savu iespēju un resursu robežās vietvaras kārtībsargi iesaistās arī ceļu satiksmes kontrolē, jo nereti saņem iedzīvotāju sūdzības par autovadītāju pārkāpumiem uz ceļa. Norbuts: “Ņemot vērā, ka Valsts policijai resursi ir tik, cik ir, tad šī satiksmes kontrole ir atspaids arī viņiem. Tas ir mūsu devums šai vispārējai kārtībai, jo likums par policiju nosaka, ka mums ir jābūt kā atbalstam Valsts policijai.”
Pašvaldību policijas uz ceļiem ir tiesīgas kontrolēt, kā tiek ievērotas aizlieguma ceļazīmes, stāvēšanas uz apstāšanās ceļazīmes, gājēju kustību, kā arī veikt atļautā braukšanas ātruma kontroli. Šajā gadījumā gan ir nepieciešams iegādāties speciālas mērierīces, kas nav lētas. Šoruden ātruma kontroles radarus iegādājusies Saldus novada pašvaldības policija. “Bija krīzes punkti, kur bijuši vairāki ceļu satiksmes negadījumi, kur iedzīvotāji sūdzējušies, ka, viņuprāt, tiek pārsniegt atļautais braukšanas ātrums. To visu sasummējot kopā piemņēmām lēmumu, ka vajag iegādāties,” saka Saldus novada pašvaldības policijas priekšnieks Uģis Brēdavs.
Savukārt, ja vadītājs pie stūres sēdies reibumā, viņam nav tiesību vai ir liegums vadīt auto, kā arī, ja ir notikusi avārija, pašvaldības policijas darbiniekiem lieta ir jānodot Valsts policijai. Vēl nesen Ceļu satiksmes likumā bija paredzēts noteikt, ka pašvaldības policijai – tāpat kā Valsts policijai – ir jānodrošina kārtību uz ceļiem. Bažas par šādu ieceri pauda Latvijas Pašvaldību savienība, uzskatot, ka tas radītu finansu un kompotences riskus, jo pašvaldību policiju iespējas un aprīkojums Latvijā ir ļoti atšķirīgs. Kā norāda Aino Salmiņš, pilnvērtīgi nodrošināt satiksmes uzraudzību pašlaik var tikai Rīgas pašvaldības policija. “Iespējas, ka kāda no Valsts policijām to varēs darīt perspektīvā, ja mums būs patstāvīgs un normāls finansējums, ar laiku tas tā varētu būt. Šinī brīdī tam gatava ir tikai Rīga, tas arī bija viens no momentiem, kuru mūs Tautsaimniecības komisija Saeimā uzklausīja un saprata.”
Tagad Ceļu satiksmes likumā noteikts, ka pašvaldību kārtībsargi, izvērtējot savus resursus un iespējas, varēs lemt par dalību ceļu satiksmes uzraudzībā. Aino Salmiņš uzsver, ka primāri atbildība par drošību valstī ir jāuzņemas Valsts policijai, pašvaldības policija var darboties kā labs palīgs. “Vai turēt divas vienlīdzīgas pašvaldības un Valsts policijas ir samērīgi un ekonomiski? Manuprāt, būtu ļoti precīzi jānonivilē, ko kurš dara, lai mēs neatrastos tādā jaunākā brāļa statusā, kā tas nereti, tas gan vienmēr un visur, bet nereti mēs esam jaunākais brālis, kas dara to, kas Valsts policijai nesanāk, nav resursu un tā joprojām.”
Pašvaldības policija kā obligāta struktūra pašvaldībām bija jaizveido no šī gada. Taču aizvien ir bažas, vai visas vietvaras sava budžeta ietvaros spēj nodrošināt kārtībsargu darbību vienādā apmērā.
