Savulaik teju katrā piemājas puķu dobē sava vieta bija asperāgam jeb sparģeļkrūmam, bet tikai retais iedomājās, ka šis košumkrūms patiesībā ir arī ļoti veselīgs dārzenis. Pēdējā desmitgadē šis augs Latvijā iemanto aizvien lielāku popularitāti ne tikai restorānos, bet arī daudzās virtuvēs. Devāmies uz bioloģisko saimniecību “Straumītes” Mores pagastā, lai skaidrotu, vai to iespējams audzēt arī piemājas dārziņā.
Savulaik vecvecāku iekoptajā saimniecībā “Straumītes” Mores pagastā Inga Bite kopā ar brāli un tēti sparēģlus audzē nu jau piekto gadu. Lai aktīvajā sezonā dzinumus būtu vieglāk novākt, ģimene iegādājusies speciālu braucamrīku, kas darbu laukā krietni atvieglo. “Apmēram te skatāmies, kurā brīdī ir tas griežamais garums. Sparģelis ir jāgriež 15 līdz 20 centimetri, tas ir vislabākais. Vislabākie ir tie, kur galiņi vēl nav sākuši atvērties vaļā, kur ir cieši sakļauti.”
Sparģeļu dzinumi no zemes laukā sāk spraukties, tiklīdz gaisa temperatūra dienā pārsniedz +15 grādus. Kad zemes virskārta saulē pietiekami iesilusi un arī mitrums ir pietiekami, sparģeļi dienas laikā var pastiepries pat 20 centimetrus. “Šogad vajadzētu būt labai ražai, tā kā mums šis ir ceturtais vai piektais sezonas gads, tie vēl nav sasnieguši savu maksimumu, jo savu ražīguma maksimumu sasniedz septītajā līdz desmitajā gadā. Tas nozīmē, ka mums lielākais ražas birums vēl ir tikai priekšā.”
Sparģeļi ir ļoti veselīgi, tie satur normālai sirds un asinsvadu darbībai ļoti nepieciešamo folskābi. Visvērtīgākie tie ir uzreiz pēc novākšanas. Svaigi un neapstrādāti sparģeļi pēc garšas nedaudz atgādina zaļos zirnīšus. “Arvien vairāk cilvēku to novērtē, saprot, ka tā ir atšķirība, īpaši svaigums, kas ir mūsu zemē audzis, ir pilnīgi cita garša, nekā aizejot ziemā uz kādu restorānu. Ir kas arī saldē, viens no restorāniem, kuram es vedu, ir “Max Cekot Kitchen”, vienīgais, kurš šogad dabūja “Michelin” zvaigzni Latvijā. Viņi arī pagājušajā sezonā ņēma no mums sparģeļus, viņi marinē savā veidā, lai būtu saglabājams arī uz ziemas sezonu.”
Bioloģiskās saimniecības laukos divu hektāru platībā Inga Bite audzē četras dažādas sparģeļu šķirnes. Tās galvenokārt atšķiras pēc ražas ienākšanās laikā, kā arī pēc dzinumu izskata. “Ir šķirnes, kas ir ļoti vienādas, kur visi sparģeļi ir vienāda resnuma, tie ir ļoti taisni. Šie ir vairāk uz resnumu, ja skatās uz ēdinātājiem, tad restorāni tādus vairāk izmanto grilēšanai.”
Atminoties, ka sparģeļkrūmi daudziem jau aug piemājas puķu dobēs kā krāšņumaugi, Inga Bite norāda, ka nav nemaz tik sarežģīti to audzēt mazdārzā arī ražas iegūšanai. “Eiropā saka tā, ja grib savā ģimenē ieviest sparģeļus, lai būtu vismaz vienām vakariņām, vajag rēķināt desmit stādiņus uz vienu cilvēku. Ja ģimenē ir divi, trīs, četri cilvēki, tad jāparēķina, tik stādiņus arī vajag nopirkt.”
Tiesa gan – salnas savu ir darījušas arī saimniecības “Straumītes” sparģeļu laukā. Taču Inga Bite par to nebēdā, jo šīs nedēļas saulītē stādījumi atkal atguvušies, priekšā vēl pats darbīgākais sparģeļu novākšanas laiks.
