2023. gadā strauji pieaudzis bojāgājušo cilvēku skaits ceļu satiksmes negadījumos, ko izraisījuši cilvēki, kas pie stūres sēdās alkohola reibumā. Proti – pērn šādos ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušas 24 personas, kamēr 2022. gadā – deviņas personas. Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) ir uzsākusi kampaņu, lai vērstu sabiedrības uzmanību tam, ka autovadītāji, kuri savu braucamo vada alkohola reibumā, joprojām ir problēma.
Viena no problemātiskajām vietām, kur autovadītāji brauc alkohola reibumā, ir mazāk apdzīvoti lauku ciemi un lauku ceļi. To norāda Valsts policijas Satiksmes drošības vadības biroja priekšniece Sabīne Irbeniece-Česle. “Pieņemu, ka cilvēks savā galvā domā, ka nekas traks nenotiks. Esmu iedzēris. Tepat aiz stūra aizskriešu līdz vietējam veikalam. pēc iespējas vairāk ir nepieciešams uzrunāt sabiedrību. Ne tikai svētku laikā, bet arī ikdienā. ”
Lai arī jau vairāk nekā pusotru gadu par braukšanu reibumā, ja autovadītājam ir vairāk nekā 1,5 promiles, tiek piemērota arī kriminālatbildība, joprojām policija pieķer tik stipri apreibušus autovadītājus. CSDD valdes priekšsēdētājs Aivars Aksenoks pauž neizpratni, kādēļ, par spīti visiem bargajiem sodiem, šī problēma sabiedrībā aizvien ir liela. Viņš uzskata, ka vienīgais veids, kā var panākt situācijas uzlabošanos, ir aktīvi pievērst šai problēmai pastiprinātu uzmanību. “Statistika rāda, ka tieši uz mazākas nozīmes ceļiem, tā saucamajiem lauku ceļiem, ir vairāk negadījumu reibumā, īpaši smagie negadījumi. Praktiski katrs piektais negadījums, kurā gājuši bojā vai smagi cietuši cilvēki uz lauku ceļiem, ir bijis saistīts ar auto vadīšanu reibumā. Ja visā valstī šī statistika ir mazāka, lauku ceļos alkohols ir tas, kas izraisa ļoti smagus negadījumus. Tāpēc arī mēs gribam pievērst uzmanību problēmai. Vēlreiz aicināšu cilvēkus padomāt pašiem, padomāt par draugiem. Neļaut braukt reibumā un pašiem to nedarīt. ”
Šajā kampaņā ir iesaistījusies grupa “Drošais ceļš”, kura sabiedrībā labāk zināma kā grupa “Apvedceļš”. Ar jauno nosaukumu grupa dosies tūrē pa Latviju, lai vērstu sabiedrības uzmanību ceļu satiksmes drošībai. Ar CSDD kampaņu grupa piesaka ar savu pirmo singlu “Pālis pie stūres nav brālis.” Grupas dalībnieki stāsta, ka, braucot spēlēt uz pasākumiem, gadījušās reizes, kad citi satiksmes dalībnieki uz ceļa nav uzvedušies adekvāti. “Braucot no pasākuma vai uz pasākumu, esam redzējuši, ka neadekvāti pārvietojas pa ceļu. Tad ir jāziņo policijai. Nav tik svarīgi, kas notiek ar to neapzinīgo cilvēku, bet var nodarīt kaitējumu citiem, ”stāsta grupas dalībnieks Armands Leimanis.
Grupas solists Jānis Krūmiņš uzskata, ka šādas kampaņas ir nepieciešams, jo alkohola lietošana un automobiļa vadīšana ir divas nesavienojamas lietas. “Obligāti vajag. Tās lietas ir 100 reižu izrunātas. Jāatkārto, jāatkārto un jāatkārto. Mēs esam, strādājam, paliekam izklaidīgi, tas ir normāli. Vajag ar pirkstu pakratīt – atceries, atceries.”
Savukārt radio personība Sanda Dejus stāsta, ka viņa bērnību pavadījusi vietā, kur satiksmes negadījumi, ko izraisījusi alkohola lietošana, ir bijuši diezgan bieži. Viņa atzīst, ka šobrīd viņas radinieku lokā sēšanās pie stūres reibumā nav pat apspriežama. Dejus: “Diemžēl nāku no vietas, kur manā jaunībā regulāri bija ceļu satiksmes negadījumi, ko izraisīja alkohola lietošana. Avārijas ar letālām, paliekošām sekām, ar kurām jācīnās joprojām. Par tiesību atņemšanu nerunājot. Tā bija aktuāla lieta. Pateicoties kampaņām, dzīves pieredzei, ka paliekam vecāki, prātīgāki, manā draugu un radinieku burbulī jautājums par sēšanos pie stūres reibumā vairs nav. ”
Viņa uzskata, ka ir daļa cilvēku, kuru domāšanu izmainīt būs grūti, ja ne pat neiespējami. Viņi, kā sēdās pie stūres reibumā, tā arī darīs to turpmāk. Tādēļ nepieciešams uzrunāt jauno paaudzi, kuri var atrunāt radiniekus, draugus un paziņas no nepārdomātas rīcības, kas var beigties traģiski. “Domāju, ka ir grūti to izmainīt ar vienu kampaņu. Tas ir jādara regulāri un vairāk spiežot uz jauno paaudzi, kam vispār to var izskaidrot. Cilvēki, kas auguši kultūrā un vidē, kur tā bija norma sēsties pie stūres dzērušam, jo tas kādreiz tā bija, vai nepiesprādzēties, kā tas bija manā bērnībā. Jostas ienāca, kad biju pieaugusi. Tos cilvēkus vairs izmainīt nevar. Viņam ir skaidrs, ka viņš brauc dzēris tikpat labi kā skaidrā, viņam izskaidrot to nav iespējams. Tur ir viens veids. Diemžēl, domāju, ka tas ir traģisks. ”
Atbildība par cilvēkiem, kuri reibuma stāvoklī sēžas pie automobiļa stūres, ir jāuzņemas arī līdzcilvēkiem. Tieši viņi ir tie, kuri var mēģināt atrunāt no nepārdomātas rīcības un sekām, kas var ietekmēt vairākas dzīves, iespējams, visa atlikušā mūža garumā.