Viena no visvairāk cietušajām nozarēm kovida pandēmijas un kara izraisītās inflācijas kontekstā ir viesmīlības nozare, tādēļ Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija kā prioritāti šobrīd izvirza likumdošanas sakārtošanu, lai izskaustu nelegālos izmitinātājus, kā arī rosina vismaz īstermiņā samazināt PVN likmi sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem, cerot novērst viesmīlības uzņēmumu maksātnespēju un likvidācijas procesus.
Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija pieļauj, ka valstī 20-30% no izmitināšanas tirgus dalībniekiem varētu būt nesertificēti pakalpojuma sniedzēji. Kā intervijā ReTV uzsver valdes priekšsēdētājs Andris Kalniņš, īpaši to izjūt reģiona pārstāvji, piemēram, muižas un pilis, kas šādos apstākļos nespēj konkurēt cenu ziņā. “Viņi jūt, ka, piedāvājot klientiem savus pakalpojumus, ir ļoti daudzi konkurenti, kas ir nereģistrētas naktsmītnes, viesu nami, pirtis, kas, pieņemsim, runājot par tām pašam kāzām vai cita kā rīkošanu, vienkārši noceļ klientus, jo tā cena ir pavisam citādāka. Tas pats arī Rīgā ir. Ir īstermiņa izmitinātāji, dzīvokļi, privātpersonas, kas liek savus sludinājumus iekšā ss.lv , booking vai airbnb. Bieži vien viņi nav sertificēti, nemaksā nodokļus, neievēro prasības, kā, pieņemsim, klasiskie izmitinātāji. To jau mēs redzējām ar šo atgadījumu Merķeļa ielā, kur diemžēl gāja bojā cilvēki, šis te hostelis nebija sertificēts, ne atbilda drošības prasībām.”
Kā uzsver Kalniņš, pagājušā gada rudenī Ekonomikas ministrija sagatavoja informatīvo ziņojumu, kurā bija apkopta informācija par praksi citās Eiropas valstīs. Tur bija redzams, ka arī Lietuvā, lai veiktu īstermiņa izmitināšanu, ir jāiziet sertifikācija, bet Latvijā un Igaunijā noteikumi ir brīvāki. Šobrīd tūrisma likumā nesot arī atdalīta īstermiņa noma no ilgtermiņa nomas, kā arī nav sakārtots regulējums par fiziskām personām piederošu dzīvokļu iznomāšanu. Līdztekus tam asociācija izvirza jautājumu par nepieciešamību samazināt PVN likmi sabiedriskajai ēdināšanai, uzsverot, ka viesmīlības nozare ir viena no vissmagāk skartajām nozarēm kovida pandēmijas un inflācijas kontekstā. “Nozarei jau kovida laikā un pēc uzkrājās parādi – aptuveni 45 miljoni. Darbaspēku zaudējam aptuveni piecus, sešus tūkstošus. Ja skatāmies Eiropas kontekstā, aptuveni 80% valstu samazināja PVN sabiedriskajai ēdināšanai, tāpat arī mūsu kaimiņvalsts Lietuva vēl pēc kovida pandēmijas līdz šī gada beigām pagarināja samazināto PVN. Tas nozīmē, ka mēs reģionā esam maksāt mazāk spējīgi, konkurētspējīgi pret šiem te mūsu kaimiņiem Lietuvu. Diemžēl jāatzīst, ka arī ēdināšanā ir liela daļa spēlētāju, kas spēlē pelēkajā sektorā.”
Kā uzsver asociācijā, situācija ir spiedoša un redzot uzņēmēju nespēju uzturēt telpas un nodrošināt jau tā trūkstošo personālu, PVN samazinājums būtu kā viens no instrumentiem ēdināšanas sfēras sakārtošanai, kas ļautu uzņēmumiem kļūt konkurētspējīgākiem, daudziem arī iziet ārā no ēnu ekonomikas. “Pretējā gadījumā, ja uzņēmēji nejūt šo te atbalstu no valsts, sapratni par nodokļu politikas sakārtošanu, pieļauju, ka ļoti daudzi izvēlēsies iet maksātnespējas ceļu, tad jau valstij ļoti liela iespēja zaudēt šos nodokļu maksājumus atliktos.”
Tādēļ asociācija piedāvā vismaz īstermiņā uz divu gadu periodu ieviest šo nodokļu samazinājumu. Jāpiebilst, ka Latvijas viesnīcu un restorānu asociācijas valdes priekšsēdētāja amatā Andris Kalniņš tika ievēlēts marta sākumā un iepriekš minētie divi jautājumi viņaprāt ir vieni no aktuālākajiem šīs nozares sakārtošanā.
