Līdz pat jūnija sākumam video tiešraidē iespējams sekot līdz zivju nārstošanai Daugavā, kur izvietotas 240 mākslīgās nārsta ligzdas, kas glābj zivju mazuļus no bojāejas. Kāda šobrīd ir situācija ar zivju resursu Latvijas ūdenstilpēs un kādi pasākumi tiek veikti, lai to uzlabotu?
Maija sākumā Daugavā ielaistas mākslīgās nārsta ligzdas, kas veidotas no egļu zariem un tiek sauktas par bērnistabām, kur zivtiņām attīstīties. Novērojumi liecina, ka šobrīd sākusies nārstošanas pēdējā stadija, drīzumā zivis šķilsies.
Šogad Daugavā izliktas 240 nārsta ligzdas pie Kaibalas, Ikšķiles un Klintaines Aizkraukles pusē. “Var redzēt, ka mēs esam trāpījuši tieši zivju nārsta laikā, jo ielikām, burtiski pēc trim dienām bija pilns ar ikriem,” stāsta Ivars Dubra, biedrības “Mēs zivīm” vadītājs.
Kā ReTV skaidro Ivars Dubra, veidojot mākslīgās nārsta ligzdas, mērķis ir pasargāt zivju mazuļus. Ierasti pavasarī zivis nārsto upes krastos, līdz ar Daugavas ūdens līmeņa svārstībām diemžēl daļa iet bojā. Ivars Dubra: “Ikri paliek sausumā. Tie vējā un saulē izžūst, ir pagalam. Mēs pusotra, divu metru dziļumā ieliekam, tur HES var mētāt līmeni gan dabiski, gan nedabiski. Viss attīstās.”
Ligzdām Klintainē un Lielvārdē izvietotas arī tiešraides kameras, ikviens interesents var sekot līdzi nārstošanas fāzēm.
Pētniecības centra “Bior” vadošā pētniece Ruta Medne rāda vakar paņemtos zivju nārsta paraugus Daugavā pie Kaibalas. Jau četrus gadus norit darbs, lai analizētu, kādas zivju sugas ligzdās nārsto. “Nārsto pliči, raudas, asari. Arī līdaka mums ir uz šīm ligzdām. Tagad mēģinām, gribam ļoti, ļoti dabūt zandartus.”
Savukārt uz jautājumu, kāda ir kopējā situāciju ar zivju daudzveidību un resursu Latvijas upēs, Ruta Medne atbild - zivis ir. “Visās upēs zivju ir daudz. To parāda kontrolzvejas rezultāti. Makšķerniekiem tas nozīmē daudz lielas līdakas, lielus zandartus. Tādu ideālo situāciju ūdenstilpēs nekad nepanāksim.”
Tāpat ik gadu Daugavā tiek ielaisti dažādu sugu zivju mazuļi. Piemēram Ogres pusē aizvadītajā gadā tika ielaisti 4000 līdaku mazuļu. Kā skaidro “Bior” pētniece, tas norit saskaņā ar Valsts vides dienesta aprēķinātajiem hidroelektrostaciju radītajiem zaudējumiem Daugavas zivju resursam. “Paralēli Latvijā norit gan lašu uzskaite un monitorings, gan upju un zivju migrācijas analīze, kā arī pētīta dambju ietekme uz ūdenstilpēm, kā arī kontrolzvejas ezeros.”
#SIF_NVZ2022
