Viena dzīvnieka uzturēšanai patversmē “Ulubele” esot nepieciešami 150 eiro. Ziemā šī summa esot vēl lielāka. Lai dzīvniekiem ziemā būtu viss nepieciešamais, nedēļas nogalē patversmē pirmo reizi notika labdarības pasākums, kurā ikviens varēja baudīt mūziku, doties ekskursijā pa patversmi, piedalīties dažādās darbnīcās un saņemt izglītojošu informāciju.
Dzīvnieku patversmē“Ulubele”, kas ir no-kill jeb nenogalināšanas patversme, ikvienu ienācēju tradicionāli sagaida suņu rejas. Patversmē mīt arī kaķi. Kopumā tajā patstāvīgi uzturas vairāk nekā trīs simti dzīvnieku, bet viena dzīvnieka uzturēšanai mēnesī nepieciešami 150 eiro.
“Šobrīd “Ulubelē” ir 300 iemītnieku, un mēs ļoti vienkārši matemātiski varam sarēķināt – tie ir 1500 eiro dienā un 45 000 eiro mēnesī. Ziemā tad vēl ir plus visas apkures lietas – viss, kas ir saistīts ar auksto laiku,” stāsta dzīvnieku patversmes “Ulubele” pārstāve Diāna Elekse.
Dzīvnieku patversmē “Ulubele” pirmo reizi aizvadīts labdarības festivāls, lai vāktu atbalstu vairāk nekā 300 dzīvnieku uzturēšanai un gaidāmajai ziemai.
Lai patversmes iemītnieki ziemā varētu justies komforttabli, pirmo reizi tika organizēts labdarības festivāls, skaidro Diāna Elekse: “Katru gadu mēs rīkojam “Pateicības brokastis”, kas ir Ziemassvētkos, un parasti mums ir pasākums arī pavasarī, kad atzīmē Ulubeles gadskārtu šajā vietā, “Līčos”. Šogad ir īpašs formāts – festivāls, jo mums piekrita atbalstītāji, kuri ir gatavi nodrošināt organizatorisko darbu, kuri ir gatavi ļoti daudz palīdzēt, jo mums pašiem nav tādu resursu un zināšanu, lai kaut ko tādu noorganizētu.”
Bez atlīdzības uzstāties festivālā bija piekrituši arī mūziķi. Katrīna Dimanta piekritusi, jo uzskata, ka palīdzēt arī mūsu mazajiem brāļiem ir tikpat svarīgi kā cilvēkiem: “Man ir svarīgi palīdzēt, tāpēc, ka es varu, un, ja es ar savu balsi varu mēģināt piesaistīt cilvēkus, tad, nu šodiena ir tāda lietaina, nevis atvasara nāk, bet – ja mēs varam palīdzēt iešūpot to labdarības šūpuli arī ne decembrī, tad tas ir daudz svarīgāk.”
Festivālā ikviens varēja baudīt mūziku, doties ekskursijā pa patversmi, piedalīties dažādās darbnīcās un saņemt izglītojošu informāciju. Piemēram, kādas kakla siksnas un iemaukti sunim uzskatāmi par labiem un kādus tomēr labāk neiegādāties. Sižeta filmēšanas laikā apmeklētāju, kuri, spītējot vējam, lietum un dubļiem, bija ieradušies uz festivālu, gan nebija daudz, bet tie, kuri atnāca, savu izvēli nenožēloja.
Labdarības festivāla apmeklētājs Uldis Raiskums: “Man liekas, ka pasākums ir kolosāls. Es redzēju rīta ziņās nelielu apskatu, un mēs ar meitām te nekad neesam bijuši, tāpēc izdomāju, ka būtu lieliska iespēja atbraukt.”
Albīna ir dzīvnieku patversmes “Ulubele” brīvprātīgā, un tādā veidā atbalsta astaiņus jau vairākus gadus, bet arī festivāls esot laba ideja: “Katrs cilvēks ir naudiņa, un katra naudiņa kaut ko dod dzīvniekiem, lai būtu ko ēst, lai būtu silti.”
Festivālā bija aplūkojama arī īpaša foto izstāde, kur lielformāta fotoattēlos iemūžināti patversmes seniori, kuri savu īsto cilvēku un mājas gaida jau vairākus gadus. Tās mērķis ir atgādināt, ka adopciju gaida ne tikai kucēni un kaķēni, bet arī seniori, kuri spēj saviem saimniekiem sniegt ne mazāk mīlestības.