Abgunstes muiža Jelgavas novada Zaļenieku pagastā ikvienu apmeklētāju sagaida krāšņu ziedu un kaķu ieskauta. Šo vietu pazīst dažādu žanru mākslinieki, seno vērtību cienītāji un vienkārši Latvijas apceļotāji.
Starptautiskajā kaķu dienā – 8. augustā – muiža uzsāk savas desmitās jubilejas vērienīgās svinības, kas ilgs desmit dienas.
Muižas saimniece Asnāte Avotniece teic, ja laiku pagrieztu atpakaļ, nekas nemainītos. Rīgas meitene, kuras ikdiena bija saistīta ar projektu rakstīšanu, vienalga būtu sastopama šeit – senajā un skaistajā muižā.
Abgunstes muižas saimniece Asnāte Avotniece. ReTV foto
Abgunstes muiža – mīlestība no pirmā skatiena
Asnāte stāsta, ka muižu kopā ar vīru Jāni nolūkojusi jau pirms vienpadsmit gadiem: “Sajūtu vadīti, bet tāda jau ir tā iemīlēšanās (smejas). Pēc uzvaras izsolē ar atslēgu rokās ienācām graustā. Mājā, kurai cauri auga koks. Klēts, kas tagad ir kā svinību telpa, bija drupas, ko mums ieteica nolīdzināt. To gan mēs nevarētu izdarīt arī tad, ja būtu gribējuši, jo muiža ir Valsts nozīmes kultūras piemineklis, bet nu redz kā – lielā klēts šovakar uzņems divsimt viesus.”
Līdz brīdim, kad kļuva par muižas saimnieci, Asnāte Avotniece galvenokārt strādāja birojā un rakstīja projektus: “Līdz ar Abgunsti tika pieņemts lēmums, ka mēs atstājam Rīgas birojus, nestrādājam no plkst. 9.00 līdz 17.00, bet esam gatavi šai vietai veltīt trīsdesmit sešas stundas diennaktī un astoņas dienas nedēļā.”
Muižas pārvērtībām palīdz kaķi
Avotniekiem nebija miljona, bet bija iegūtā pieredze, enerģija un vēlme darboties, kas ļāva nenobīties, bet uzrotīt piedurknes un ķerties pie padomju laika “kultūrslāņa” izvākšanas no senajām telpām: “Es vienmēr saku, ka šo var jebkurš. Nevajag gaidīt lielo mantojumu jeb miljonu. Arī mums nebija miljona. Sākām ar trīs tūkstošiem eiro. Sākumā ļoti palīdzēja pārliecība, ka pasākumu var uztaisīt drupās, ja tur ir attiecīgs apgaismojums, dekorācijas un laba mūzika, un nav tik svarīgi, ka pirmajā pasākumā viesiem nācās apmeklēt desmit “sausās tualetes.”
Ne mazāk svarīga bijusi spēja saredzēt, kā visu muižas kompleksu salikt kopā kā puzli, ņemot vērā dažādu fondu iespējas.”
ReTV foto
Tā soli pa solim sākušies projektu rakstīšanas darbi. Šajā brīdī savu neatņemamo vietu muižas pārvērtībās ieņem kaķi, kas šobrīd kļuvuši par muižas simbolu un arī atpazīstamības zīmi.
Stāsta Asnāte: “Zelta kaķis ir mūsu simbols, bet viss sākās pavisam nejauši. Sapratām pie ceturtā kaķa, kas piedzima vietējai kaķu mātei, kura te jau bija un dzīvoja nesabrukušajā klēts galā, ka katru reizi, kad mēs paturam nevis dalāmies ar kaimiņiem ar kādu no ”Caces” bērniem, mums Lauku atbalsta dienestā apstiprina projektu, un recepte bija rokā. Katrs no muižas desmit kaķiem ir atnesis vidēji no pieciem līdz četrdesmit pieciem tūkstošiem eiro, kas kaut kur ir ieguldīti. “Lēdija Felicita” – profesionālā muižas virtuve. “Jūlija otrā” – daļiņa no klēts, “Princis” -keramikas cepli un tā tālāk.”
Ir laiks lūgt un ir laiks dot
Pēdējos gados Asnāte projektus vairs nerakstot sev, jo nolēmusi, ka laiks padomāt par citiem: “Rakstam projektus vietējai kopienai – Zaļenieku pagastam. Ir jau izveidots liels, skaists šūpoļu parks Zaļenieku centrā.”
Ir laiks lūgt un ņemt, un tad ir laiks dot, saka Asnāte, piebilstot, ka arī muižas desmitgades vērienīgās svinības, kurās katra diena ļaus doties ceļojumā uz kādu valsti, kas tīkama arī muižas saimniekiem, ir sava veida došana.
Asnāte: “Arī tādi ikgadējie muižas svētki vienmēr ir došana, jo šie pasākumi ir ar mīnuss zīmi. Vieglāk būtu paņemt tajā sestdienā un svētdienā, piemēram, kā šogad – desmit dienas – kaut vai desmit kāzas vai korporatīvos pasākumus, bet paši svinam desmitgadi un ar to arī dalāmies.”
Jautāta, ko sagaida no nākamajiem desmit gadiem, muižas saimniece atbild: “Mēs esam iemācījušies ļoti tālu neskatīties. Šie desmit ir bijuši kā pierādījums, ka viss vienmēr ir pārsniedzis ekspektācijas. Mūsu uzstādījums šobrīd ir – baudīt sasniegtos augļus un novērtēt, ka vēl pirms dažiem gadiem te bija drupas, te bija džungļi, bet tagad ir skaisti.”
ReTV foto