Skip to main content
Atlasīt pēc reģiona

Aitkopības diena Jeros izgaismo gan attīstību, gan plēsēju draudus

1. septembris 2025
Elisa Ragauša, Mārtiņš Svitka

Divas aitas aplokā uz lauka.
Foto: Vidzemes TV

Pēdējie gadi lauksaimniecībā ir bijuši grūti. Arī ikgadējais profesionāļu pasākums aitkopjiem, kas nesen norisinās Valmieras novada Jeru pagasta zemnieku saimniecībā “Klimpas”, kļūst par vietu, kur aizvien vairāk tiek runāts par nozares izaicinājumiem.

 

Dmitrijs Bortņikovs saka paldies visiem, kas iesaistās aitkopības popularizēšanā un attīstībā, piebilstot, ka šis gads pasākumam atnesis arī pārmaiņas. Biedrības “Latvijas Aitu audzētāju asociācija” valdes priekšsēdētājs un SIA “3D Development” īpašnieks Dmitrijs Bortņikovs: “Tāpat kā katru gadu, arī šoreiz saimnieki bija atveduši dzīvniekus. Paldies Dievam, Latvijā šobrīd nav sastopams zilās mēles vīruss, kas izplatījies citviet Eiropā. Ganāmpulku skaits šogad nav tik liels kā citos gados, taču ir prieks redzēt, ka pasākums tiek apmeklēts un saimnieki ir gatavi mācīties.”

 

Aitkopji pulcējušies pasākumā “Klimpās”.

Foto: Vidzemes TV

 

Ņemot vērā, ka aitkopības nozare kļūst arvien kvalitatīvāka un cilvēki vēlas strādāt efektīvi, šādu pasākumu nozīme ir īpaši būtiska. Zemkopības ministrs Armands Krauze: “Aitkopība ir viena no nozarēm, kur iespējams pārkvalificēties. Aitas gaļa ir pieprasīta, un tās trūkst gan Eiropā, gan pasaulē.”

 

Turklāt zemkopības ministrs uzsver, ka nozare pelnījusi atzinību, jo aitkopībā jau daudzus gadus tiek mērķtiecīgi strādāts pie ciltsdarba.

Aitkopība Latvijā kopā ar zinātniekiem ir panākusi ļoti labus rezultātus - ātrāk augošus, kvalitatīvākus dzīvniekus. Tas ir piemērs arī citām nozarēm, kā mērķtiecīgs darbs palīdz sasniegt augstāku kvalitāti un labākus ražošanas rādītājus

Zemkopības ministrs Armands Krauze

Reklāma
Aitas galvas portrets tumšā, mājīgā aplokā.

Foto: Vidzemes TV

 

Šajā vizītē ministrs apskatīja arī zemnieku saimniecības “Klimpas” darbību, tur darbojas kontrolnobarošanas stacija – tajā vienādos apstākļos tiek turēti un audzēti dažādu šķirņu vaislas teķi. “Parādījām ministram, kādus rezultātus iegūstam un kāda ir šīs stacijas nozīme. Ir patīkami, ka darbs tiek vērtēts atzinīgi. Strādājot kopā un daloties pieredzē, mēs varam palīdzēt arī citām ciltsdarba organizācijām kļūt labākām,” piebilda Bortņikovs.

 

Bet, protams, nozarei ir arī savi izaicinājumi – viens no tiem saistīts ar to, ka pēdējos gadu desmitos Latvijā ievērojami savairojušies plēsēji. Zemkopības ministrs: “Vilki, lūši un lāči ir milzīgs drauds gan aitām, gan arī pašiem aitkopjiem. Jānodrošina, lai necieš ne cilvēks, ne dzīvnieks.”

 

Iepriekšējā gadā valsts piešķīrusi atbalstu preventīviem pasākumiem, piemēram, žogu izbūvei “Daļa saimniecību to jau ir izdarījušas, un tas ir liels ieguvums. Tomēr vilku problēma nekur nav pazudusi – tā mūs vienmēr dara bažīgus,” sacīja asociācijas vadītājs.

 

Aitu ganāmpulks.

Foto: Vidzemes TV

 

Tieši šī problēma bieži attur gan esošos aitkopjus paplašināt ganāmpulku, gan jaunos ienākt nozarē – ir sāpīgi un skumji no rīta atklāt, ka 10, 15 vai pat 20 aitu ir saplosītas. “Regulāri aktualizēju šo jautājumu gan sarunās ar ministriju, gan ar Dabas aizsardzības pārvaldi. Plēsīgie dzīvnieki apdraud ne tikai aitas, bet var radīt risku arī cilvēkiem,” piebilda Armands Krauze.

 

Profesionāļu dienas aitkopjiem tiek rīkotas ar Zemkopības ministrijas atbalstu, un pasākums notiek reizi gadā augustā. Tas dod iespēju ne tikai redzēt un iepazīt nozares praksi, bet arī iemācīties jaunas lietas kā teorētiski, tā praktiski.


MAF logotips ar uzrakstu Mediju atbalsta fonds Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sižeta saturu atbild SIA "VIDZEMES TV".
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta.

Saistītās birkas