Aizkraukles novadā apzinātajās patvertnēs varētu uzņemt ap 10 000 cilvēku jeb vairāk nekā pusi novada iedzīvotāju.
Aizvadītā gada nogalē noslēdzās Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta īstenotā valsts un pašvaldības ēku pagrabstāvu apsekošana. Izpētes rezultātā atzīts, ka novadā 45 telpas vismaz daļēji atbilst īslaicīgas uzturēšanās patvertnes nosacījumiem.
Pašlaik par piemērotām atzītajās telpās īslaicīgi varētu uzņemt ap 10 000 personu, kas ir vairāk nekā puse no novada iedzīvotāju kopskaita. Taču miera laikā patvertnes iedzīvotājiem nebūs pieejamas, tās atvērs vien apdraudējuma gadījumā, kad sabiedrība tiks aicināta uz tām doties.
Gada pirmajā ceturksnī pie prasībām atbilstošajām novada ēkām pakāpeniski uzstādīs patvertņu zīmes, lai iedzīvotāji varētu identificēt telpas, kur militāras krīzes gadījumā meklēt patvērumu.
Jau ziņots, ka valdība atbalstīja Iekšlietu ministrijas sagatavotos grozījumus Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, kas nosaka obligātu patvertņu izbūvi atsevišķām ēku grupām, kā arī regulējumu patvertņu izveidošanai, pielāgošanai un izmantošanai kara vai katastrofas gadījumā. Likumprojekts paredz, ka patvertnes tiek iedalītas trīs kategorijās.
Pirmās kategorijas patvertnes paredzētas aizsardzībai no sprādziena triecienviļņa, ķīmisko kaujas vielu, jonizējošā starojuma un radioaktīvo putekļu iedarbības, šķembām. Pirmās kategorijas patvertnēm jābūt aprīkotām ar attiecīgiem filtriem, nodrošinot gaisa pārspiedienu, un iekārtām, kas var nodrošināt elpošanai piemērotu vidi gadījumā, ja netiek pievadīts gaiss no ārpuses.
Otrās kategorijas patvertnes paredzētas aizsardzībai no sprādziena triecienviļņa un jonizējošā starojuma iedarbības, šķembām. Atšķirībā no pirmās kategorijas patvertnēm, otrās kategorijas patvertnes tiktu būvētas ar mazāku sienu un pārsegumu biezumu, līdz ar to nodrošinātu aizsardzību no sprādziena triecienviļņa ar mazāku pārspiedienu, kā arī netiktu aprīkotas ar filtriem aizsardzībai no kaujas ķīmiskajām un toksiskām vielām un iekārtām, kas var nodrošināt elpošanai piemērotu vidi gadījumā, ja netiek pievadīts gaiss no ārpuses.
Savukārt trešās kategorijas patvertnes, kas izveidotas, pielāgojot esošas būves vai to daļas, paredzētas, lai mazinātu ietekmi no sprādziena triecienviļņa, šķembām.
Likumprojekts paredz, ka pirmās kategorijas patvertnes izbūvētu jaunbūvējamās ēkās, kur paredzēts izvietot A un B kategorijas kritiskās infrastruktūras objektus un kur ikdienā paredzēts nepārtraukti uzturēties personālam.
Otrās kategorijas patvertnes izbūvētu, būvējot no jauna daudzdzīvokļu mājas ar vairāk nekā pieciem virszemes stāviem, vispārējās izglītības iestādes, profesionālās izglītības iestādes, augstskolas, stacionārās ārstniecības iestādes un citas publiskās ēkas ar kopējo platību no 2500 kvadrātmetriem. Trešās kategorijas patvertnes izveidotu, pielāgojot ēkas vai tās daļas, kas atrodas pagrabstāvā vai pazemes stāvā.