Alūksnē uzņem Eiropas Komisijas pārstāvjus

Lai diskutētu par Eiropas Savienības ārējās robežas teritorijas drošību, attīstības vajadzībām un iespējām, Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar Alūksnes novada pašvaldību nupat Alūksnē uzņēma Eiropas Komisijas delegāciju. Kopumā Latvijā, tiekoties arī ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas un Finanšu ministrijas pārstāvjiem Rīgā, kā arī apmeklējot Latgali, viņi viesojās trīs dienas un vizīte Vidzemē bija noslēdzošā. 

Ja Vidzemes reģions būs stiprs kā reģions, tad varēsim justies droši un aizsargāt sevi krīzes situācijās, norāda Vidzemes plānošanas reģionā. Drošība un aizsardzība ir viens no aspektiem, kas svarīgs Austrumu pierobežas pašvaldībām, taču stipru reģionu veido arī attīstīta infrastruktūra un uzņēmējdarbība. Tā kā Vidzemē Alūksnes novads ir Eiropas Savienības un NATO ārējā robeža, Eiropas Komisijas delegācijas vizīte bija būtiska, lai pārrunātu pierobežu teritoriju vajadzības un izaicinājumus, ņemot vērā arī drošības riskus, ko pastiprinājis karš Ukrainā.

VPR Attīstības padomes priekšsēdētāja vietniece, Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietniece Inese Suija-Markova (JV) stāsta par diskusijas mērķiem: “Mūsu mērķis bija izstāstīt, kas ir tie galvenie izaicinājumi, ko mēs redzam, lai reģions kļūtu stiprāks. Tie ir izaicinājumi, kas ir saistīti ar mobilitāti, ar duālas nozīmes infrastruktūras esamību vai neesamību. Tie ir saistīti ar vietas pievilcību – kāpēc, lai cilvēki vispār vēlētos dzīvot reģionā. Ļoti liela nozīmīga tēma ir par biznesa investīcijām un jaunu darba vietu radīšanu un, visbeidzot, civilās aizsardzības jautājumi.”

Alūksnes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Dzintars Adlers (JV) uzver tikšanās nozīmīgumu: “Primāri mēs gribējām, lai viņi šeit klātienē, pašā austrumu pierobežā, atbrauc, apskatās un tieši šeit sadzird no mums personīgi šīs problēmas, jo ne vienmēr visas šīs iezīmētās problēmas nonāk līdz Eiropas Komisijai Briselē. Protams, kaut kas pazūd tulkojumā, dokumentos un ne vienmēr tā izpratne nonāk līdz pašiem lēmējiem.”

Vidzemes plānošanas reģions un tā pašvaldības iestājas par plašāku skatījumu uz Austrumu pierobežas teritoriju Eiropas Savienības kontekstā, uzskatot, ka ne vien līdzās Latgales plānošanas reģionam un nu jau arī Alūksnes novadam, tajā būtu jāiekļauj vēl daļa blakus esošo pašvaldību, ņemot vērā to ģeogrāfisko tuvumu agresorvalstij un stratēģisko nozīmi kā potenciālo buferzonu krīzes situācijās.

Alūksnē notiek Vidzemes plānošanas reģiona un EK pārstāvju tikšanās, apspriežot drošības, investīciju un mobilitātes jautājumus pierobežā.

Madonas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs (ZZS) norāda, ka tas arī dotu vēl kādas iespējas investīciju piesaistei šīm pašvaldībām: “Manā skatījumā Eiropas komisijai ir izšķiroša loma austrumu Eiropas valstīs – tā skaitā Latvijas attīstībā – ieguldījumos, kopējās vides radīšanā, caur dažāda veida struktūrfondiem, “Interreg” projektiem un citiem mehānismiem, palīdzēt radīt šo vidi. Uzņēmumi arī attīstās, iedzīvotāji paliek un ir labas, drošas mājvietas un šī vieta ir atvērta tūrismam. To visu pašvaldības Latvijā dara un cenšas darīt, taču bez ārējās investīcijas piesaistes tas nebūs iespējams, tāpēc šo sarunu es redzēju kā tādu mehānismu, kā pamatot šo vajadzību un veidu, kā viņiem to ieraudzīt, kas ir vajadzīgs šeit uz vietām. 

Smiltenes novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietniece Astrīda Harju (JV) diskusijā dalījās ar Smiltenes novada vajadzībām: “Mēs vēlētos papildfinansējumu un saņemt Eiropas struktūrfondu atbalstu, lai uzņēmējiem šī intensitāte būtu ne tikai 40% atbalsts, bet gribētos, lai uzņēmējiem būtu atbalsts no 60% līdz 70% Eiropas struktūrfondu. Tas būtu tas mērķis, jo spēcīga uzņēmējdarbība rada spēcīgu pašvaldību.”

Alūksnes novada pašvaldības ēka.

Par tūrisma nozares attīstību un atbalsta nepieciešamību diskusijā ar Eiropas Komisiju stāstīja Latvijas lauku tūrisma asociācijas “Lauku ceļotājs” prezidente Asnāte Ziemele: “Tāpat arī par tūrismu – tūrisms nav tikai tūrisms, jo tūrisms notur uzņēmējus, viņi rada uzņēmējus, kustība rada uzņēmējdarbību. Pakalpojumu sektors ir ļoti plašs, tur ir arī veļas mazgātava, benzīntanki un viss kas, kas ir vajadzīgs tūristam, ēdināšana, protams, un daudz citas lietas, kas veido to servisu.”

Agnese Monfrete, ERAF programmu nodaļas vadītāja Igaunijā, Somijā, Latvijā un Lietuvā: “Nu, šie uzņēmumi, kas paliek reģionos, neskatoties uz visām nelaimēm un grūtībām. Tas ir ārkārtīgi iedvesmojoši, un mums ir jālolo šī pieredze un jāļauj tiem palikt un attīstīties cilvēku labā. Un tas, ko mēs dzirdējām par sastrēgumiem – pēdējiem posmiem piegāžu un eksporta ķēdēs, kā arī par mājokļu problēmām, jo ir labi, ja ir darbaspēks, bet ir nepieciešami arī labi, mūsdienīgi mājokļi ar visiem pakalpojumiem – izglītību, kultūru, atpūtas iespējām, vienlaikus esot gataviem arī sliktākajam, cerot, ka nekad to nepiedzīvosim.”

Vidzemes plānošanas reģiona pārstāve norādīja, ka pēc Eiropas Komisijas delegācijas pārstāvju vizītes ir palikusi sajūta, ka diskusija bijusi auglīga un šķīrušies uz nots par atkal drīzu tikšanos, kad jau atbildes uz interesējošiem jautājumiem būs konkrētākas.

Diskusija Alūksnē ar Eiropas Komisijas pārstāvjiem par pierobežas attīstību.