Cik daudz un cik lieli tad beigu beigās būs vēja parki Latvijā, šobrīd atbildēt nevar neviens. Pašlaik dažādās attīstības stadijās valstī ir vairāk nekā 80 vēja parku. Pašvaldības saņem arvien jaunus pieteikumus. Vienam no tiem “Ventspils 2”, kurš plānots gan Ventspils, gan Kuldīgas novados aizvadīta sākotnējā sabiedriskā apspriešana par ietekmes uz vidi novērtējumu.
Kuldīgas novadā pašlaik ir 10 vēja elektrostaciju būvniecību ieceru, kurām ir piemērota ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra. Viens no tiem ir arī “Latvijas vēja parki”, kas ir AS “Latvenergo” un AS “Latvijas valsts meži” kopuzņēmums. Iecere “Ventspils 2” skar Ventspils un Kuldīgas novadus, te plānots parks līdz 60 turbīnām, kuru kopējais augstums būtu līdz 300 metriem. Tomēr jau šobrīd uzņēmuma vadība lēš, ka pēc izpētēm tik liels šis parks nebūs.
SIA “Latvijas vēja parki” valdes priekšsēdētājs Jānis Urtāns: “Visdrīzāk samazinājums varētu būt viena trešā daļa, tas ir aptuveni. Tā ir, protams, aplēse. Ietekmes uz vidi novērtējums arī parādīs gan vietas, kur var būvēt, kur nevar būvēt, gan arī nosacījumus.”
Ēdoles pagasts Kuldīgas novadā ir viens no tiem, par kuru vēja parku attīstītājiem ir liela interese, tāpēc te gan sākotnējo sabiedrisko apspriešanu, gan citu sanāksmju ir bijis daudz jau visu aizvadīto gadu. Galvenais uztraukums nav mazinājies, tas ir par ietekmi uz vidi, ainavu, nekustamā īpašuma cenām, tūrisma uzņēmējdarbību un veselību.
“Mēs darīsim visu, ko mēs varam likuma ietvaros. Mēs arī izvērtējam, mūsu grupa jau palikuši par juristiem, tikai rakstoties,” saka biedrības “Mēs Ēdolei” pārstāvis Vitālijs Šalkovskis.
Tāpat iedzīvotājiem bija daudz jautājumu, cik kvalitatīvi tiek izstrādāts ietekmes uz vidi novērtējums.
Kuldīgas attīstības aģentūrā norāda, ka no visiem 10 attīstītājiem vistālāk ar dokumentācijas kārtošanu ticis uzņēmums Eko Ziemeļi, kuram ir jau izstrādāts ietekmes uz vidi novērtējums, bet pašvaldībai vēl ir precizējoši jautājumi. Šobrīd pašvaldība strādā arī pie jauna teritorijas plānojuma un, tā kā Kuldīga ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, tad arī pie vecpilsētas ainavas aizsardzības zonas izveides, lai vēja ģeneratori neietekmētu vecpilsētas ainavu.
Kuldīgas attīstības aģentūras vadītājas vietnieks Kaspars Rasa: “Tur būs jāveic ne tikai ietekmes uz vidi novērtējums, bet arī ietekmes uz Pasaules mantojuma vietu novērtējums, ko savukārt nevērtēsim mēs, bet jau UNESCO institūcijas, kas ir ANO paspārnes institūcijas.”
Šobrīd Latvijā dažādās attīstības stadijās, sākot no projektēšanas līdz jau būvniecībai ir vairāk nekā 80 vēja parku.