Šodien sākas pieteikumu pieņemšana jaunajā daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes paaugstināšanas programmā. Jaunajā programmā, kas ir jau trešā atbalsta programma ēku renovācijai, pieejami 173 miljoni eiro ar ko plānots atjaunot aptuveni četrsimt māju. Šajā programmā iedzīvotājiem tiek piedāvāti dažādi bonusi, bet Latgales reģionam arī īpaši atvieglojumi.
Kopš 2016. gada ēku energoefektivitātes celšanai izlietoti aptuveni 450 miljonu eiro, tomēr, lai sakārtotu padomju laika dzīvojamo fondu vēl garš ceļš ejams, norāda Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis: ”Es pieļauju, ka mēs vēl neesam īsti sasnieguši pat 10 procentus ar kvalitatīvi renovētām mājām. Tas, ka ir veikti daļēja renovācija un citi mazāki darbi, tad tas procents varbūt ir lielāks.”
Viena no ēkām, kas energoefektivitātes paaugstināšanas programmā no grausta pārvērtusies par skaistu mūsdienīgu māju, atrodas Rīgā. Kā atzīst projekta iniciatore, 68 dzīvokļu ēkai, kurai jau bijis piešķirts grausta statuss, sapnis par renovāciju aizsācies 2012. gadā, bet tagad gandarījums esot milzīgs.

Viena no ēkām, kas energoefektivitātes paaugstināšanas programmā no grausta pārvērtusies par skaistu mūsdienīgu māju, atrodas Rīgā.
Stāsta biedrības ”Uzvaras bulvāris5” valdes priekšsēdētāja Una Balode: ”Māja nav tipveida projekts. Tā ir diezgan sarežģīta, diezgan liela. Iedomājieties, mums bija jāatrod vienošanās 68 īpašnieku starpā. Ja mēs salīdzinām patērētās kiolovatstundas, kas ir ļoti objektīvs rādītājs, un tur ir tas mirklis, ka sarukums ir, apmēram, uz pusi, jo daudzi tagad redz jēgu ekonomēt. Pirms tam jau nemaz nebija iespējas ekonomēt.”
”Altum”valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš piebilst:”Svarīgi ir, ka šobrīd ir piedāvāta arī kapitālatlaide, kas ir kā grants. Jāizpilda 30% energoietaupījums, un tad var uz to pretendēt. Pieejams no 40-50%.Šajā programmā arī pievienotās vērtības nodoklis( PVN) ir ielikts attiecināmajās izmaksās un tehniskā dokumentācija var nebūt gatava uz iesniegšanas brīdi.”
Šajā programmā īpaši tikšot atbalstīta dzīvojamo kvartālu atjaunošana kā arī siltināšana ar koka paneļu konstrukcijām. Ekonomikas ministrs (ZZS) Viktors Valainis: ”Trešā programma iezīmē divus būtiskus pavērsienus. Viens ir tas, ka mēs Latvijā ieraudzīsim arī koka paneļu mājas siltinātas, un es ļoti ceru, ka Latvijā attīstīsies arī rūpniecība, kas šos koka paneļus ražos. Uzņēmēji jau izrāda zināmu interesi, tātad mēs attīstīsim arī savu rūpniecību.”
”Altum”valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņs’:” Latgalē ir mazāks pieļaujamais energoefektivitātes apjoms no 10-29%, jo bieži mēs esam šajā reģionā redzējuši, ka bieži vien iedzīvotāji nav gatavi uzreiz visu projektu īstenot, bet pa tādām pakāpītēm. Tā kā iepriekšējā programmā Latgalei bija tikai 2% pieteikumu, tad mēs nācām pretim.”
Visvairāk atjaunotu un nosiltinātu māju esot Olainē, Liepājā, Valmierā un arī Jelgavā.
Pieteikumus jaunajā energoefektivitātes programmā sāk pieņemt šodien. Neesot arī pamata bažām, ka pieaugot būvniecības izmaksām, ēku renovācija vairs nebūs finansiāli izdevīga.