Valriekstiem Latvijā kā komerckultūrai ir potenciāls un tā ir attīstāma nozare – par to pārliecināts Latvijā lielāko komercstādījumu saimnieks no Kuldīgas novada Rendas pagasta. Lai pastāstītu, kā piesaistīt finansējumu, kā cīnīties ar slimībām un kā izskatās komercdārzs, kā to kopt, ikviens interesents tikai aicināts uz izzinošu semināru.
Rendas pagasta Bukmeķos šobrīd ir lielākie valriekstu komercstādījumi Latvijā ar kopējo platību 8,5 ha. To saimnieks Eduards Ostrobrods tā pamatīgi šo nozari sācis pirms trim gadiem, turpinot tēta iesākto. Tas viņu arī atvedis uz Latviju. Viņš kļuvis kā valriekstu vēstnieks Latvijā, jo ir pārliecināts, ka te ir jāizmanto valriekstu audzēšanas potenciāls.
Foto: Skrundas televīzija
Eduards Ostrobrods, SIA “Westlake” īpašnieks: “Valrieksti, kas aug Latvijā, Ziemeļvalstīs, tie ir daudz saldāki aukstuma dēļ, jo ziemā tiem ir jāizdzīvo. Tāpēc koks uzņem daudz vairāk vitamīnu un minerālvielu. Un tas padara riekstu saldāku. Tātad Latvijas valrieksti ir augstākas kvalitātes nevis kā Kalifornijas dienvidos vai Čīlē, kur valrieksti neredz sniegu un tie ir nedaudz rūgti. Latvijas valrieksts ir salds. Tas ir premium kvalitātes.”
Cik tieši Latvijā ir riekstu audzētāju, nevar pateikt, jo tiešmaksājumos šis kultūraugs netiek izdalīts atsevišķi. Seminārā tika stāstīts par iespējām un nosacījumiem, kā saimniecības var pieteikties tiešmaksājumiem vai investīciju atbalstam.
Foto: Skrundas televīzija
“Šobrīd riekstu audzētāji intensīvi nepiesakās šim atbalstam. Tad, kad tā komercializācija būs tādā līmenī, ka mums jau būs saimniecības, kas būs iestādījušas vairāk nekā 10 un 20 hektārus riekstu plantāciju, es domāju, tajā brīdī arī tas nes sevī līdzi arī šo investīciju vajadzību,” norāda Lauku atbalsta dienesta Dienvidkurzemes reģionālās lauksaimniecības pārvaldes vadītājs Ģirts Osis.
Valriekstu dzimtas koki ir zināmi ar spēju kavēt blakus esošo augu attīstību, tādēļ tas šobrīd ir nonācis arī zinātnieku redzeslokā. Kopā ar saimniecību ir uzsākts pētījums, kā audzēšanas un pārstrādes atkritumus, kas bagāti ar aleloķīmiskiem savienojumiem, izmantot nezāļu ierobežošanā, izstrādājot bioloģiski noārdāmu, izsmidzināmu mulču.
Māris Lauberts, “Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta” vadošais pētnieks: “Zem valriekstu kokiem, kā mēs zinām, nekas neaug. Un tā ir šī alelopātija, un mēs šo alelopātiju mēģinām pārnest, kā saka, kolbā, pēc tam tālāk, lai iegūtu šo gala produktu, kas mums būs bioherbicīts.”
Foto: Skrundas televīzija
Uzrunātie semināra apmeklētāji atzina, ka viņu dārzā jau aug valrieksti, tas gan vairāk ir kā vaļasprieks. “Te tā padziļināti izstāstīja – ko tu izdarīsi šodien, ko tas tev dos pēc trijiem gadiem,” saka semināra apmeklētājs Valdis Plaudis.
Pēc semināra praktiskās daļas bija iespēja apmeklēt šobrīd Latvijā lielāko publisko valriekstu dārzu Kuldīgā un paviesoties arī saimniecībā.