Audriņi – ciems, ko nacisti iznīcināja līdz pamatiem

1942. gadā nacistu vara nogalināja vairāk kā 200 Audriņu iedzīvotājus

Jau gandrīz četrus gadus dzīvojam laikā, kad Ukrainā plosās karš, tādēļ svarīgi ir atcerēties, ka arī Latvijā ne vienmēr ir bijuši miera laiki un ka brīvība ir milzīga vērtība. Otrā pasaules kara laikā nacistu varas iestādes regulāri brīdināja okupētās Latvijas iedzīvotājus par iespējamajām represijām saistībā ar “bīstamu elementu”, tādu kā ebreju, karagūstekņu u. c. personu,  atbalstīšanu. Nelielajā Audriņu ciemā šī iemesla dēļ pirms 84 gadiem notika traģēdija, kuras rezultātā gāja bojā gandrīz visi ciema iedzīvotāji. 

Ik gadu 4. janvārī Rēzeknes novadā tiek pieminēta Audriņu traģēdija, kad 1942. gadā gandrīz visu ciemu iznīcināja nacistiskās Vācijas vara – no Rēzeknes karagūstekņu nometnes tolaik aizbēguši pieci sarkanarmieši, kas slēpušies pie viena no bēgļu mātes Aņisjas Glušņovas Audriņos. Palīgpolicisti bēgļus uzgājuši un izcēlusies apšaude, kuras rezultātā tika nogalināts policists un viens sarkanarmietis, pārējie aizbēguši. Izrādās, ka tas noticis kaimiņu nodevības rezultātā. 

Tamāra Smirnova, Audriņu Kultūras centra pasākumu organizatore: “Viņi dzīvoja tajā mājā mierīgi, neviens viņus neaiztika, bet pāri kalnam kaimiņiene pamanīja, ka, kā tā, kaimiņienes pagalmā dēls pa mājām, viņas dēls kaut kur ir karā paņemts, bet kaimiņienei dēls pa mājām ar visiem draugiem, un viņiem nekas nav par to. Un nosūdzēja.”

(tulk.“Jī dzeivuoja tymā muojā mīreigi, nivīns jūs naaiztyka, bet puori kolnam kaiminīne pamanieja, ka, kai tai, kaiminīnis pogolmā dāls pa sātu, juos dāls kaut kur ir karā pajimts, bet kaiminīnei dāls pa sātu ar vysim draugim, i jim nikuo nav par tū. I nūsyudzieja.)

Izbēgušo sarkanarmiešu meklēšanā iesaistīti vairāk nekā 100 policijas darbinieku, un neilgi pirms tā gada Ziemassvētkiem pēc Daugavpils apgabala komisāra Frīdriha Švunga rīkojuma vairāk kā 200 Audriņu iedzīvotājus naktī apcietināja, sākotnēji sadzina vietējā šķūnī, bet pēc tam nogādāja Rēzeknē nogalināšanai. 

Guntars Skudra, Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs: “Mēs redzam šobrīd pasaules notikumus, kas neliecina, ka tiešām mēs varam mācīties no vēstures. Līdzīgi kā kaimiņi, kad Krievijas agresors ir uzbrucis, līdzīgā situācijā iznīcina visus ciemus, pilsētas, tāpat arī 2., 3. un 4. janvārī notika Audriņu ciemata iznīcināšana.”

(tulk. “Mes radzom šūbreid pasaulis nūtykumus, kas nalīcynoj,ka tīšom mes varam muoceitīs nu viesturis. Leidzeigi kai kaimiņi, kod Krīvejis agresors ir uzbrucs, leizeigā situācejī izneicynoj vysus cīmatus, piļsātys, taipat arī 2., 3. i 4. janvārī nūtyka Audreņu cīmata izneicynuošona.”)

1942.gada 2. janvārī Audriņu ciema mājas tika izlaupītas un nodedzinātas, 3. janvārī Ančupānu kalnos pie Rēzeknes pilsētas tika nogalināta lielākā daļa Audriņu ciema iedzīvotāju, bet 4. janvārī Rēzeknes tirgus laukumā publiski nošauti 30 ciema vīrieši, starp viņiem bijuši arī pusaudži.

Tamāra Smirnova, Audriņu Kultūras centra pasākumu organizatore: “Kāds ir iemesls tam, ka pavēle tika izpildīta uz 190% pāri tam, kas bija pateikts, to vēsture noklusē. Bet viss sākās, jā, ar to, ka, kā pie mums parastā valodā saka, “nostučīja”. Ja mēs bērniem stāstīsim vēstures notikumus, viņi izaugs par labiem cilvēkiem, jo viņi zinās, ka nekas nekrīt no gaisa un ka katram solim, ko tu izdari, ir sekas.”

(tulk. Kaids īmasls tam, ka paviele beja izpiļdeita iz 190% puori tam, kas beja pasceits, tū viesture nūklusej. Bet nu vyss suocās, jā, ar tū, ka, kai pi myusu parostā volūdā soka, “nūstučieja”. Ja mes bārnim stuosteisim viesturis nūtykumus, jī izaugs par lobim cylvākim,partū, ka jī zynuos, ka nu dabasim nikas nakreit i kotram sūļam, kuru tu izdaierji, byus kaut kaidys sekys.”)

Šai akcijai no nacistu represīvo iestāžu puses bija jākalpo par “profilaktisku līdzekli” – diemžēl redzam, ka līdzīgu iebiedēšanas taktiku izvēlas arī Krievija karā pret Ukrainu, uzbrūkot tieši civilajiem objektiem. Pasākuma gaitā vairākkārt uzsvērts, ka šobrīd ir īstais laiks atcerēties skaudrās vēstures mācības un pastāvēt arī vienam par otru, vairojot uzticību un vienotību.