Audzēkņi un skolotāji raizējas par Olaines Tehnoloģiju koledžas nākotni

Rīgas tehniskā universitāte kopā ar Olaines Tehnoloģiju koledžas vadību, pašvaldību un industriju sākušas izskatīt dažādus scenārijus, kā varētu izvērsties koledžas nākotne. Viens no variantiem paredz koledžas programmu pievienošanu RTU, bet profesionālās izglītības programmu integrēšanu Rīgas valsts tehnikumā. Iemesli iespējamajai reorganizācijai esot nelielais audzēkņu skaits un nepieciešamība atjaunot kopmītņu ēkas.

Olaines Tehnoloģiju koledža, kas jau vairāk nekā sešdesmit gadus ar speciālistiem apgādājusi ķīmijas un farmācijas nozari, pirms sešiem gadiem kļuvusi par Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) aģentūru. Pašlaik profesionālajā izglītībā piecās programmās tiekot apgūtas septiņas profesijas, bet 1. līmeņa augstāko izglītību var iegūt divās programmās.

Pirms pāris nedēļām audzēkņus un skolotājus sasniegusi ziņa par skolas reorganizāciju. Olaines Tehnoloģiju koledžas audzēknis Renārs Grīnbergs stāsta, ka sākumā tās esot izplatījušās kā baumas.

Kā skaidro Rīgas Tehniskās universitātes studiju prorektore, pašreiz esot uzsāktas diskusijas par koledžas nākotni. Kā viens no variantiem, kas tiekot izskatīts, ir koledžas programmu pievienošana RTU, bet profesionālās izglītības programmu ieintegrēšana Rīgas Valsts tehnikumā (RVT), nodrošinot studiju nepārtrauktību arī pēc strukturālajām reformām. Tas gan daudziem šķiet mazs mierinājums.

Olaines  Tehnoloģiju koledžas  audzēkne Lineta Žitņikova: “Tad būs jābraukā uz Rīgu, kas, manuprāt, ir daudz dārgāk. Es negrasos iet uz Rīgas Valsts tehnikumu, meklēšu kādas citas iestādes, kur tālāk vidējo izglītību iegūt.”

Iemesli strukturālajām reformām esot vairāki. Gan ēkas kapacitātei neatbilstošs audzēkņu skaits, gan mācību iestādes kopmītnes, kas uzbūvētas 1964. gadā un mūsdienīgas izskatās tikai no ārpuses.

RTU studiju prorektore Elīna Gaile- Sarkane: “Ēkām ir nepieciešama renovācija un remonts. Vienai ēkai turklāt ir tekošs jumts. Esam aprēķinājuši, ka pēc šodienas cenām nepieciešamās investīcijas ir apmēram 8 līdz 9 miljoni eiro. Ņemot vērā, ka nepieciešamas lielas investīcijas, mēs kā labs saimnieks esam jau sākuši skatīties, kādi ir iespējamie scenāriji Olaines Tehnoloģiju koledžas attīstībai.”

Neizpratnē ir skolotāja Renāte Milševska, jo vēl janvārī informācija bijusi pavisam citāda.

Vēlme pēc reformām neizpratni radot arī tāpēc, ka tikai 2020. gadā koledžā atklātas vienpadsmit ar ES finansējumu izveidotās laboratorijas.

RTU Olaines Tehnoloģiju koledžas matemātikas skolotāja Ketija Černika: “Mūsu statistikas dati rāda, ka uzņemto jauniešu skaits katru gadu palielinās, un piecu gadu laikā tas pat ir dubultojies. Šajā mācību gadā mums bija jāuzņem 75 audzēkņi, vairāk mēs nevarējām uzņemt, jo bija nosprausts konkrēts skaits. Atteicām šiem jauniešiem.”

RTU studiju prorektore bilst, ka viens no variantiem ir kopmītnes atjaunot privātajā-publiskajā partnerībā, piemēram, kopā ar pašvaldību vai uzņēmējiem. Kā telefonsarunā skaidro pašvaldības vadītājs, šādu brīvu līdzekļu Olaines novadam gan neesot. Ja koledžas telpas palikšot tukšas, labprāt tās pārņemšot, jo vidusskolai ļoti noderētu labi izremontētā koledžas ēka.

Pašreiz gan viss vēl esot procesā, un neviens variants vēl neesot apstiprināts. Galavārds par koledžas nākotni būšot RTU un IZM. Tikmēr koledža sākusi parakstu vākšanu iniciatīvu platformā manabalss.lv.