Skip to main content
Atlasīt pēc reģiona

Audžuģimenes skolo servisa suņus cilvēkiem ar redzes traucējumiem

26. decembris 2025
Emīlija Anspoka, Dace Siliņa, Vidzemes televīzija speciāli ReTV

Divas sievietes ziemas apģērbā stāv pilsētas laukumā, katra turot pavadā labradoru, kuriem mugurā ir zaļas servisa suņu vestes.
Līva Dāce (no kreisās) un Ilze Kaņepe-Stepiņa ar servisa suņiem apmācībā pilsētas vidē. Foto: Vidzemes televīzija

Ziemassvētku laikā mēs viens otram dāvinām dāvanas un sniedzam prieku. Taču servisa suņu audžuģimenes pilda vēl īpašāku misiju – tās dāvā palīdzību ikdienā cilvēkiem ar redzes traucējumiem. Gandrīz divus gadus audžuģimenes skolo suņus, ieguldot lielu daļu sava laika, darbu un pacietības, lai vēlāk šie dzīvnieki varētu palīdzēt ikdienā, lai gan vienlaikus vienmēr pastāv risks, ka suns tomēr nevarēs pildīt servisa suņa pienākumus dažādu apsvērumu dēļ, piemēram, dēļ veselības problēmām.

 

Ilze Kaņepe-Stepiņa, servisa suņa audžuģimenes pārstāve, stāsta: “Servisa suns valkā šo apmetni jeb vestīti, kā mēs viņu saucam. Izejot publiski, šis saucās kā uzvalks, šeit ir norādīts Servisa suņa “Teodors” emblēma “Servisa suns apmācībā”.”

 

Līva Dāce rozā jakā stāv laukumā starp diviem suņiem – zeltaino retrīveru Ņūtonu (no kreisās) un labradoru Rotu, kurai ir zaļa servisa suņa veste.

Līva Dāce ar Ņūtonu (pa kreisi), kurš veselības dēļ nevarēja kļūt par servisa suni, un jauno audzēkni Rotu (pa labi). Foto: Vidzemes televīzija

 

Aiz šāda, kā Ilze pati saka, neliela uzvalka slēpjas daudz lielāka misija – apgūt prasmes, lai kļūtu par servisa suni cilvēkam ar redzes traucējumiem. Tas nozīmē, ka suns pilda redzes funkciju, ikdienā pavadot savu saimnieku. Jau gandrīz gadu Ilze ir uzņēmusies audžuģimenes pienākumus sunim Mārlijam. Sākotnēji viņa bija plānojusi nodarboties ar kanisterapiju, taču nejauši uzzinājusi par Servisa suņu biedrību “Teodors”. Tas mudināja Ilzi pieņemt jaunu izaicinājumu un veltīt lielu daļu sava ikdienas laika Mārlija apmācībai. Šis lēmums būtiski izmainījis arī viņas dzīvi.

Viens no grūtākajiem ir tas, ka, ja mēs dodamies pastaigās, sveši cilvēki viņiem nedrīkst pieskarties un viņš uz viņiem arī nedrīkst reaģēt.

Ilze Kaņepe-Stepiņa, servisa suņa audžuģimenes pārstāve

Reklāma

Ilze Kaņepe-Stepiņa, servisa suņa audžuģimenes pārstāve: “Viens no grūtākajiem ir tas, ka, ja mēs dodamies pastaigās, sveši cilvēki viņiem nedrīkst pieskarties un viņš uz viņiem arī nedrīkst reaģēt. Mums tas ir jākoriģē kā saimniekiem. Bet mums ir jāpiedalās pastaigās. Mums ar speciāliem skolotājiem jābrauc uz pastaigām. Mums ir jāievēro dažādi noteikumi, piemēram, nedrīkst gultā gulēt, mums ir jāēd divreiz dienā.”

 

Servisa suņu biedrībā “Teodors” stāsta, ka  suņi cilvēkiem ar redzes traucējumiem ir ļoti nepieciešami, jo tie dod neatkarību. Salīdzinot ar balto spieķi, ar suni ikdiena esot daudz ātrāka un drošāka. Pieprasījums pēc šādiem suņiem jau gadiem pārsniedz iespējas, izveidojusies rinda, turklāt arī šobrīd jauns pavadonis nepieciešams septiņiem cilvēkiem, kuru līdzšinējie suņi jau kļuvuši veci, lai strādātu. Taču visus ar jauniem pavadoņiem nodrošināt nav iespējams finansiālu apsvērumu dēļ. Lielākoties biedrība strādā, pateicoties ziedojumiem, taču tikai ar tiem nepietiek. 

 

Zaiga Kļaviņa, Servisa suņa biedrības “Teodors” pārstāve, skaidro: “Bija arī projekti, kas bija valsts finansēti no Labklājības ministrijas ar Neredzīgo biedrību, bet pašlaik arī tādu nav. Tāpēc jautājums ir ļoti aktuāls, kā tur tālāk būs ar šo visu, jo, kā jau es minēju, cilvēkiem ir jāmaina šie suņi. Tagad strādājam jau ar diviem suņiem, kas ir tuvu nodošanai. Skatīsimies, kā tas izskatīsies, vai mēs varēsim strādāt tālāk ar šiem jaunajiem sunīšiem vai nē, vai mums būs jātaisa kaut kāds pārtraukums.”

 

Tuvplāns servisa suņa zaļajai vestei, uz kuras ir uzšuve "SERVISA SUNS APMĀCĪBĀ" un emblēma ar tekstu "ES TRENĒJOS! ES BŪŠU SUNS-PAVADONIS!".

Foto: Vidzemes televīzija

 

Viena suņa skološana izmaksā aptuveni 25 000 eiro. Taču jāņem vērā, ka arī pēc suņa apmācībām nav garantijas, ka viņš varēs būt servisa suns. Piemēram, nesen kādam sunim konstatēts, ka viņš pārāk baidās, tāpat var atklāties dažādas veselības problēmas. Piemēram, Līva Dāce bija audžuģimene Mārlija brālim Ņūtonam, taču izrādījās, ka viņam ir pakaļķepu problēmas un viņš nevar būt servisa suns. Tomēr Dace nav atmetusi domu par servisa suni un šobrīd uzņēmusies skolot Rotu. Viņa atzīst, ka abi suņi mainījuši viņas uzskatus par to, kā vispār ir jāaudzina savi mīļuļi.

 

Līva Dāce, servisa suņa audžuģimenes pārstāve: “Kopš Ņūtona tas ir ļoti pamainījis, kā var ar suni iet, ka viņš smuki iet blakus, nevelk pavadu, neskrien aizelsies, piemēram, vai gaida ēdienu.”

 

Savukārt, lai vairāk skaidrotu, ko dara servisa suns, un kā apkārtējiem būtu jāreaģē, Ilze ar Daci izveidojušas kontu sociālajos medijos, kur dalās ar savu ikdienas dzīvi ar suņiem. Viņas stāsta, ka joprojām daudzi cilvēki nezinot, kā jārīkojas un nereti, piemēram, nāk glaudīt suni, taču to nedrīkst darīt, lai nesajauktu maršrutu. 

 

Aicinām arī Jūs izdarīt vēl kādu labo darbu Ziemassvētkos un ziedot servisa suņu biedrībai “Teodors”, lai arī cilvēki ar redzes traucējumiem varētu piedalīties pilnvērtīgā ikdienas dzīvē ar palīgu – servisa suni.


MAF logotips ar uzrakstu Mediju atbalsta fonds Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Novadu ziņas kanālā ReTV" saturu atbild SIA "Re MEDIA”
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta.

Saistītās birkas