Baltijā modernākajā sertificētu sēklu ražotnē investē 10 miljonus eiro

Investējot desmit miljonus eiro, uzņēmums “Dotnuva Seeds” Bauskas novada Iecavā šodien atklāja Baltijā modernāko sertificētu sēklu ražotni. Plānots, ka rūpnīca gadā pārstrādās līdz 30 000 tonnu sēklu, kas nonāks gan pie Latvijas, gan Igaunijas lauksaimniekiem. Pašreiz Latvijā tikai aptuveni 15% no lauksaimniecībā izmantotajām sēklām ir sertificētas, kamēr Igaunijā tie ir 30%, bet Skandināvijā pat 70%.

Uzņēmums “Dotnuva Seeds”, kas ir daļa no Baltijas lauksaimniecības koncerna SIA “Linas agro”, 2003. gadā sertificētu sēklu rūpnīcu uzbūvēja Lietuvā, tomēr augošais pieprasījums licis domāt par jaunu ražotni, kas nu tapusi Iecavā. Gandrīz 4600 kvadrātmetrus plašajā kompleksā atradīsies  ražošanas telpas, laboratorija, noliktava un birojs.

“Sākotnēji, man liekas, bija 15 000 tonnu sēklu visai Baltijai. Tagad viņi ir pārsnieguši 28 000 tonnas, kas principā ir tikai puse no tā, kas mums nepieciešams šeit,” stāsta SIA “Dotnuva Seeds” vadītājs Mihails Vilcāns.

Ražotnē, kas aprīkota ar modernām tehnoloģijām, palīgā nākšot arī mākslīgais intelekts. Pašreiz tikšot apstrādātas graudaugu un pākšaugu sēklas. Vienlaikus tajā varēs apstrādāt trīs dažādu sēklu veidus, nepieļaujot to sajaukšanos.

Mihails Vilcāns saka, pats sēklu apstrādes process ir samērā ātrs: “Ražošanas līnija stundā var uzņemt no 40 līdz 50 tonnām sēklu caur visiem priekštīrītājiem. Fasēšanas līnija tehniski pustonnīgo maisu var piepildīt pāris minūtēs, līdz ar to šī lielā noliktava ar 1000 tonnu kapacitāti varētu būt piepildīta ļoti ātri un, cerams, tikpat ātri arī iztukšosies.”

Efektivitāte arī būšot tas, kas ļaušot ieņemt šo tirgus nišu, un iespējas vismaz teorētiski ir.

Latvijas Zemnieku federācijas valdes priekšsēdētāja Agita Hauka uzskata, ka jaunā ražotne plašākas iespējas varētu pavērt lielajām zemnieku saimniecībām, bet iemesls, kāpēc atpaliekam sertificētu sēklu izmantošanā, kas viennozīmīgi dod labāku ražu, esot izmaksas.

Agita Hauka: “Skandināvijai ir ļoti senas saimniecības, un viņiem ir cita attieksme. Viņi domā par nākotni. Mūsu saimniecības vēl ir jaunas, knapi 30 gadi.”

“Katrs grib pelnīt un pēc iespējas vairāk naudas atstāt sev, bet sertificēta sēkla maksā dārgāk,” piebilst Agita Hauka.

“Sējot atjaunotu sēklas materiālu, sertificētu labas kvalitātes sēklas materiālu, var iegūt labākas ražas un kvalitatīvākus rādītājus ievāktajai ražai. Tas ir ļoti nozīmīgi lauksaimniekiem, tāpēc tas, ka Latvijā būs labāks piedāvājums ar sertificētām sēklām ir labi. Mēs, protams, ceram, ka tas arī ietekmēs tirgu. Pieejamība būs lielāka un cenas zemākas,” tā savukārt pauž zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS).

Jaunās sēklu ražotnes izveidē investēti 10 miljoni eiro. Plānots, ka ražotne savu darbu sāks šovasar.