“Tiem, kas atvaļinājumā,” – tāda bija parole, kas pavēstītu, ka no Rīgas par janvāra barikāžu notikumiem pasaulei Latvijas Radio vairs nevar pastāstīt, un to sāktu darīt no Kuldīgā ierīkotas neatkarīgas raidstacijas. Tieši tāpēc svarīgi bija sargāt arī Kuldīgu. Turklāt te draudus varēja sagaidīt gan no netālu dislocētās padomju armijas daļas, gan pilsētā esošā kara komisariāta. Lai šīs vēstures lapaspuses pēc iespējas dzīvāk izstāstītu skolēniem, viņus šodien Kuldīgā aicināja uz izzinošu un praktisku uzdevumu stacijām. Turpina Ieva Benefelde no Skrundas televīzijas.
Ugunskurs iedegts tai pašā vietā, kur pirms 34 gadiem – gājēju ielā pie Kuldīgas pasta, tikai šoreiz te nav lieljaudas tehnikas un betona bluķu. Te aicināti novada devīto klašu audzēkņi – vairāk nekā divsimt, 12 pieturās izzināt un sajust barikāžu laiku.
Anda Andersone, Kuldīgas novada BJC direktores vietniece: “Uzsvaru liekam uz tām vērtībām, kas lika cilvēkiem toreiz pulcēties, runāt pirms šī pasākuma, ar jauniešiem runāt pēc tam, kas ir tās viņu atziņas, kas būtu tas, kāpēc viņi celtos un ietu, vai ietu.”
Kamēr viena klases komanda rāda savu precizitāti granātu mešanā, citiem jātiek galā ar vēstures, vai tīri praktiskiem jautājumiem, ko zemessargam likt mugursomā, kā tikai kopīgiem spēkiem panākt rezultātu, kā plastmasas pudelē uz uguns uzvārīt ūdeni, kā pārnest cietušo. Un lai arī barikāžu laiks viņiem ir nepiedzīvota vēsture, atbilde, kāds, viņuprāt, tas bija, katram sava.
Oto Kalns un Magnuss Petrauskis, Indriķa Zeberiņa Kuldīgas pamatskolas skolnieki: “Sarežģīts, bet visi sanāca kopā un darīju, ko vajadzēja. Jūs arī uz tādām barikādēm ietu? Noteikt. Patriotisms. Valsts neatkarības gribēšana. Šī kopā būtne ar draugiem. Vienkārši aizstāvēt to. Tas, kas ir mūsu.”
Jāteic, ka Kuldīgā barikādes bija divās vietās, ne tikai pie pasta, bet arī pie raidstacijas. Ja Latvijas radio vairs nevarētu raidīt, Kuldīgā veidotu neatkarīgu raidstaciju, kurā stāstītais būtu dzirdams arī Zviedrijā. Ikreiz uz pasākumu atnāk arī Igors, kurš Latvijas neatkarību sargāja Kuldīgā pie pasta.
Igors Serdjukovs, kuldīdznieks, barikāžu dalībnieks: “Pa to burzmu desantnieki nāca pie mums. Mēs ar viņiem aprunājāmies, es teicu, nu tāda lieta, ka es arī biju Afganistānā, tādā pašā formā kā jums. Ko tagad mēs. Jums tāpat jādien, iet uz priekšu savā dienestā. Bet nu tā vispār, tauta ļoti saliedēta, jāsaka tā. Bija brīnišķīga, ka tu zināji, ka būs brīvība atkal tai Latvijai.”
Jāteic, ka pieturas kopā ar Kuldīgas novada bērnu un jauniešu centru veidoja daudz iestāžu un organizāciju – Zemessardze, muzejs, bibliotēka, skauti, Jaunsardze, Jauniešu dome un citi.