Bezpajumtnieku skaitīšana atklāj problēmas apmērus

Līdz 2030. gadam izskaust bezpajumtniecību – šādu mērķi apņēmies izpildīt Eiropas parlaments un dalībvalstis. Lai tuvotos tam, veikts starptautiska mēroga projekts – pēc īpašas metodikas notika bezpajumtnieku skaitīšana vienlaikus 35 Eiropas pilsētās, tostarp arī Rīgā. Taču kamēr vēl datus apkopo, gan Rīgas pašvaldībā, gan reģionos norāda, ka šī problēma joprojām ir aktuāla un būtiska.

Inga Logina, Jēkabpils novada pašvaldības policijas priekšniece, stāsta: “Tātad, parādīšu, kur mēs ievietojam personas, kuras ir reibumā vai izdarījušas administratīvos pārkāpumus, tad, lūk, šeit viņi uzturas uz četrām stundām.”

Šādas telpas Jēkabpils novada pašvaldības policijas iecirknī ir īpaši svarīgas, jo tās noder gadījumos, kad atrasts bezpajumtnieks reibumā. Papildus tām ir arī Jēkabpils reģionālās slimnīcas atskurbtuve, kā arī nakts patversme, kur ievieto cilvēkus, kas neatrodas reibuma stāvoklī vai tām nav savas dzīvesvietas. Jēkabpils novada pašvaldības policijā stāsta, ka vidēji mēnesī ir 30 līdz 40 gadījumu, kad atrasts kāds bezpajumtnieks. Personas gan esot daudz mazāk, vienkārši nereti tās ir vienas un tās pašas. 

Inga Logina, Jēkabpils novada pašvaldības policijas priekšniece, skaidro: “Paši vietējie jēkabpilieši, kā saka, viņi viens otru atrod un mēs jau tās uzturēšanās vietas zinām, kur viņi ir. To pārējo cilvēku, kā saka, mums šobrīd ir divas vai trīs personas. Viens ir no Cēsīm, divi ir no Rīgas, kuri uzturas pie mums.”

Savukārt, Aizkraukles novada Sociālā dienesta redzeslokā pamatā tomēr esot cilvēki, kuriem ir savas dzīvesvietas. Problēma gan esot, ka viņi paši izvēlas dzīvot nepiemērotos apstākļos.

Edvarts Pāvulēns, Aizkraukles novada Sociālā dienesta vadītājs: “Piemēram, siltumnīcās, kaut kādās būdās, teltīs, šķūņos u.tml., kas principā nav bezpajumtniecība, bet, nu, nekādi labie dzīves apstākļi tie nav, un jāsaka tā, ka ne vienmēr šīs personas ir gatavas sadarboties. Viņi uzskata, ka viņu dzīvesvieta ir vislabākā, vissiltākā, viskārtīgākā un viņiem neko no citiem nevajag. Bet otrajā pusē ir pārējie sabiedrības locekļi, kas uzskata, ka pašvaldība nerīkojas un nekādā veidā neiesaistās.”

Īpaši aktuāla šī problēma esot tagad – ziemā, kad ārā ir liels aukstums. Aizkraukles novadā, piemēram, neesot patversmes, kas šādos gadījumos līdzētu, tuvākā ir Jēkabpils novadā. Tomēr tā esot salīdzinoši maza, tāpēc, kad nepieciešams, personas tiek nogādātas uz nakts patversmi Rīgā. Tur darbojas sešas patversmes. Gada laikā to pakalpojumus saņem aptuveni 4000 personu. Lielākā problēma klientu vidū ir pārmērīga alkohola lietošana. 

“Protams, ja mēs skatāmies finansiāli pašvaldībai pat būtu lētāk apmaksāt šai personai īres dzīvokli, nekā maksāt šo uzturēšanās vietu patversmē. Tā kā viennozīmīgi. Bet te mēs redzam arī, ka dažkārt īrnieki uzzina, ka persona dzīvo patversmē un atsaka vien tā iemesla dēļ, ka nevēlas sadarboties ar šādu cilvēku,” saka Aldis Strapcāns, Rīgas domes Labklājības departamenta pārstāvis.

Uzrunātie pašvaldību pārstāvji arī norāda, ka pēc viņu novērojumiem, samazinās to cilvēku skaits, kas izmanto nakts patversmes pakalpojumus. 

Rīgas dome arī aicina iedzīvotājus ziedot siltu apģērbu vīriešiem. To var nogādāt Rīgas patversmes dienas centrā.